Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz: pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu, tai skaitā var atzīt par trūcīgu ģimeni (personu), kurai ir parādsaistības.

Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr.299 par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu ir pateikts: pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt ikmēneša kredītmaksājuma apmēru, par kuru pašvaldības sociālais dienests samazina ienākumu summu, aprēķinot vidējos ienākumus.

Latvijā ir pašvaldības, kas šīs tiesības ir izmantojušas un, rēķinot ģimenes (personas) ienākumus trūcīgā statusa noteikšanai, ienākumus samazina par kādu noteiktu summu, ja ģimene (persona) veic kredīta maksājumu par vienīgo iegādāto mājokli, kurā faktiski dzīvo un ir deklarēta.

Valsts kontrole revīzijā, iepazīstoties ar visu 119 pašvaldību saistošajiem noteikumiem, konstatējusi, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētās tiesības noteikt ikmēneša kredītmaksājuma apmēru, par kuru var samazināt ģimenes (personas) vidējos ienākumus, ir izmantojušas 11 pašvaldības, no tām viena  pašvaldība ir noteikusi, ka tie tiek samazināti par kredītmaksājumiem ģimenes vienīgā mājokļa iegādei, nenosakot ierobežojumu kredītmaksājuma apmēram; 10 pašvaldības ir noteikušas, ka ienākumus var samazināt par kredītmaksājuma apmēru, kas nepārsniedz noteiktu summu, un tā šajās pašvaldībās svārstās no 64 eiro līdz 320 eiro.

Valsts kontrole Labklājības ministrijai ir  ieteikusi izvērtēt iespēju Ministru kabineta noteikumos [Nr.299] precizēt kritērijus īpašumiem, kas ģimenei (personai) var piederēt papildu šajos noteikumos paredzētajiem, kā arī ģimenes (personas) kredītmaksājumiem, nosakot to maksimālo apmēru.

Likums „Par pašvaldībām” nosaka: pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu.

Tātad pašvaldībām ir rīcības brīvība saistošajos noteikumus iekļaut vai neiekļaut tiesību normas, kas nav noteiktas kā obligātas, bet gan rekomendējošas.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums noteic, ka sociālā palīdzība ir naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu ģimenēm (personām), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.