Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Dzīvnieku aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētāja dzīvo daudzdzīvokļu mājā. Pēc savas iniciatīvas viņa veikusi mājas dzīvokļu īpašnieku aptauju par vēlmi mājas pagrabtelpās (kopīpašumā) izbūvēt „kaķu māju” klaiņojošo kaķu izmitināšanai, atbildību par to uzņemoties biedrībai (juridiskai personai). Vairāk kā puse īpašnieku neiebilda, jo neparedzēja šo darbību iespējamās sekas (šeit gan varētu būt iespējama īpašnieku ietekmēšana, jo aptauju veic ieinteresētā persona). Aptaujas anketa noformēta neatbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam (nav norādīts ne adresāts, ne dokumenta iesniedzējs, ne datums, ne arī iesniedzēja paraksts - tātad neviens arī par minēto „kaķu māju” atbildību juridiski nav uzņēmies). Nesaņemot rakstisku dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu (apsaimniekotāja personā vai kā citādi), „kaķu māja” tika uzbūvēta patvaļīgi izvēlētā vietā (iespējamā vieta nebija norādīta arī aptaujā). Kaķu ieejai ir pārveidota pagraba ventilācijas lūka, arī vizuāli no ārpuses. Vai šajā gadījumā tā nav mājas fasādes, kas ir kopīpašums, pārveidošana un nav vajadzīga visu īpašnieku piekrišana? Ir pagājis laiks, pagrabtelpā ir neciešama kaķu urīna smaka, kas tehniskajām šahtām nokļūst arī virs „kaķu mājas” esošajā pirmā stāva dzīvokli un arī kāpņu telpā. Izliktās kaķu barības pievilinātas, strauji savairojušās žurkas. Nekādu citu dokumentu, izņemot īpašnieku aptauju, kura tika veikta neatbilstoši normatīvajiem aktiem, minētajai personai nav. Par cik viņa pārstāv juridisku personu, vai šo nevar kvalificēt kā koplietojamo telpu iznomāšanu? Lūdzu sniegt skaidrojumu par šādu darbību likumību un iespējām šo patvaļīgo būvi nojaukt un vai nepieciešams atkal īpašnieku kopības lēmums, ja būve tika uzcelta bez lēmuma? Manuprāt, visas šīs darbības neatbilst Dzīvokļu īpašuma likuma 16. un 17.pantam. Pēc kāda minētā likuma 16.panta 2.daļas (otrā vai sestā) punkta šādas darbības būtu kvalificējamas? Paldies.
Dzīvnieku aizsardzības biedrības vadītāja šajā gadījumā nevar pārstāvēt juridisku personu, bet ir tikai fiziska persona – viena no dzīvokļu īpašniekiem, kurai balsojumā pieder viena balss. Dzīvokļa īpašuma likuma 19.pantā un 20.pantā precīzi ir noteikts, kā rīkojama dzīvokļu īpašnieku kopsapulce klātienē un dzīvokļu īpašnieku aptauja. Īpaša uzmanība pievēršama 20.panta otrajai daļai: „(2) Ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, — aptaujas veidā, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.”
Būtiski ir arī pārējie 20.panta nosacījumi.
Ja aptauja nav veikta šādā veidā, tad iedzīvotāju balsojums nav uzskatāms par likumīgu un spēkā esošu.
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš norāda – veicot dzīvokļu īpašnieku mutisku aptauju individuāli, cilvēki tika ietekmēti emocionāli un parakstījās par atbalstu „kaķu mājai”, nedomājot par iespējamām sekām. Taču šis lēmums, kā jau minēts, nebija pieņemts atbilstoši likuma normām.
Ja lēmums būtu pieņemts juridiski korekti, tam būtu bijusi nepieciešama tikai 50%+1 balss (16.panta otrās daļas 6.punkts.) Tomēr, ja sakarā ar „kaķu māju” ir veiktas (kaut nenozīmīgas) izmaiņas ēkas fasādē, arī par to bija nepieciešams kopības balsojums, bet šoreiz jau 100% „par”.
Kāda ir izeja no situācijas?
1. Iniciatūvas grupa var rīkot likumam patiešām atbilstošu sapulci vai aptauju, kurā nolemj kaķu turēšanu pagrabā atzīt par nelikumīgu un noteikt termiņu, līdz kuram tas ir atbildīgajai personai (-ām) jāizdara.
2. Vērsties ar motivētu un dzīvokļu īpašnieku parakstītu pieteikumu tiesā par kārtības ieviešanu pagrabtelpā.
Tas ir V.Peipiņa ieteikums, jo viņš (vadoties no pieredzes) uzskata, ka kaķu aizstāve vai aizstāvji dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu ignorēs un situāciju nemainīs. Savukārt tiesas spriedums ir jāizpilda obligāti.
Ja mājas dzīvokļu īpašnieku vairums ir ieinteresēti šo mājdzīvnieku aizsardzībā un labturībā, iespējams, viņi var rast citu risinājumu – piemēram, par saziedotu naudu uzbūvēt kaķu mājiņas, kurās tie varētu dzīvot aukstajā laikā un arī noorganizēt dzīvnieku barošanu. Cik zināms, Rīgā ir tādas mājas, kur šāda kārtība ieviesta un normāli funkcionē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
