Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13.panta pirmā un trešā daļa paredz nosacījumus slimības pabalsta izmaksas periodiem, tas ir, par kādu periodu un cik ilgi tiek izmaksāts slimības pabalsts. 

Ja slimo ar pārtraukumiem, tad slimības pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā. Nosakot 52 nedēļu periodu, tiek summēti visi darba nespējas periodi, skaitot no pirmās saslimšanas dienas (darba nespējas A lapas dienas), par kuriem ir piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts.

Savukārt triju gadu periods ir iepriekšējais 3 gadu periods, skaitot no konkrētās izsniegtās darba nespējas lapas B pēdējās dienas, t.i., datuma, līdz kuram noteikta pārejoša darba nespēja.

Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtības noteikumu (Nr.152) 17.1 punkts nosaka: ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ārsts nosūta personu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju. Komisija sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas), ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai (tai skaitā rehabilitācijas nodrošināšanai), vai nosaka invaliditāti.

Tāda ir sociālās apdrošināšanas sistēmā noteiktā kārtība maksājumiem no sociālā budžeta. Nosakot darbnespējas lapu termiņus un attiecīgi slimības pabalsta apmaksas ilgumu, Latvija ir vadījusies arī no citu valstu pieredzes.

Pacientiem pēc neveiksmīgas ārstēšanas ir iespēja vērsties Ārstniecības riska fondā.

Ārstniecības riska fonda darbība ir noteikta Pacientu tiesību likuma 16. un 17.pantā  un Ministru kabineta  2013.gada 5.novembra noteikumos Nr.1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi".

Fonda līdzekļu turētājs, rīkotājs un administrators ir Nacionālais veselības dienests (NVD), savukārt Veselības inspekcija ir atbildīgā iestāde, kas veic ekspertīzi, sagatavo atzinumu, noteic kaitējuma apmēru, vērtē pacienta radušos ārstniecības izdevumu saistību ar nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu, uz kā pamata NVD pieņem lēmumu par atlīdzības apmēru, izmaksu vai atteikumu izmaksāt atlīdzību no fonda.

No Ārstniecības riska fonda pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par:

• viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) — nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 142 290 eiro;
• viņam radītiem ārstniecības izdevumiem — radīto izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 28 460 eiro.

Tiesības pieprasīt atlīdzību neattiecas uz gadījumiem, kad slimības vai traumas attīstību novērst nav bijis ārsta spēkos. Pretendēt uz kompensāciju var tad, kad nodarītais kaitējums veselībai varēja arī nebūt, ja attiecīgais ārstniecības speciālists būtu to novērsis, bet to neizdarīja. 

Lai pieprasītu atlīdzību, pacientam jāvēršas Nacionālajā veselības dienestā.

Atlīdzību neizmaksā par kaitējumu, kas nodarīts pirms Ārstniecības riska fonda darbības uzsākšanas, proti, pirms 2013.gada 25.oktobra.