Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iesniedzu prasības pieteikumu V. tiesā par uzturlīdzekļu palielināšanu bērnam, jo R. rajona tiesa bija noteikusi precīzu summu, ne viss Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru. Atbildētājas deklarētā adrese man nav zināma, tikai tā, kas bija zināma pirms 2.gadiem un to norādīju prasības pieteikumā. V. tiesas tiesnese pieprasīja noskaidrot deklarēto adresi, jo pēc atbildētājas uzrādītās adreses tā nav deklarēta, nenoradot, kur es varu noskaidrot personas deklarēto adresi, kas konkrēti jāprasa. Tiesnese pieprasīja iesniegt R. rajona tiesas spriedumu, kura man nav. Jautājumi: 1. Ja tiesnese noskaidroja, ka atbildētāja nav deklarēta pēc adreses, ko biju noradījis prasības pieteikumā, tātad tiesnese ir noskaidrojusi atbildētājas patieso deklarēto adresi. Kāpēc tad tas atkārtoti jādara man, noslogojot valsts iestādes? 2. Vai tad tiesām nav pieejami 2010.gada tiesas spriedumi? Vai tiesnese nedrīkst izprasīt lietu no R. rajona tiesas, ja esmu norādījis lietas numuru? Kāpēc man tas būtu jādara, staigājot no vienas tiesas uz otru un atpakaļ? 3. Kas tiek darīts, lai tiesas darbs kļūtu efektīgāks, kalpotu iedzīvotāju interesēm, mazinātu birokrātiju?
Vispirms norādāms, ka saskaņā ar Civilprocesa likumu prasību par uzturlīdzekļu piedziņu (tai skaitā apmēra grozīšanu) tiesā var celt pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai pēc prasītāja deklarētās dzīvesvietas, tādējādi atbildētāja dzīvesvieta šīs kategorijas lietās ir vajadzīga, lai nosūtītu atbildētājam tiesas dokumentus, bet tā nav noteicošais kritērijs piekritības noteikšanā. Papildus norādām, ka ziņas par atbildētāja dzīvesvietu var lūgt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, iesniegumā pamatojot, kādam mērķim tās nepieciešamas, kā arī attiecīgi pievienojot tiesneša lēmumu, ar kuru prasības pieteikums atstāts bez virzības trūkumu novēršanai.
Tiesneša lēmumu par prasības atstāšanu bez virzības un uzliktajiem pienākumiem konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī lēmumu par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu var pārsūdzēt, iesniedzot blakus sūdzību Civilprocesa likumā noteiktajā un lēmumā norādītajā kārtībā.
Attiecībā uz pierādīšanas pienākumu - civilprocesa pamatprincips ir sacīkstes princips. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa nepiedalās pierādījumu vākšanā, un tai ir tiesības sagaidīt, ka pierādījumus iesniedz puses. Tiesa, pamatojoties uz puses motivētu lūgumu, pati pieprasa tikai tādu informāciju, kas pusei nav pieejama. Ievērojot minēto, prasītājam savu iespēju robežās ir pienākums nodrošināt lietā nepieciešamo informāciju.
Kopš 2007.gada nogales tiesas strādā Tiesu informatīvajā sistēmā, kurā tiek reģistrētas visas lietas. Sistēmas ierakstiem par tiesas nolēmumu tiek pievienotas arī attiecīgo nolēmumu datnes. Vēršam uzmanību, ka, tā kā pievienotā datne nav uzskatāma par elektronisku dokumentu (nav parakstīts ar elektronisku parakstu), tad pievienotajai nolēmuma datnei var būt tikai informatīvs raksturs.
Darbs pie tiesu darbības uzlabošanas (efektivizācijas) notiek nepārtraukti. Minētā gadījuma kontekstā informējam, ka tiek vērtēts uzturlīdzekļu pieprasīšanas mehānisms un iespējas vienkāršot un atvieglot šo procedūru gadījumos, kad pieprasīti uzturlīdzekļi valsts noteiktajā minimālajā apmērā, kā arī tiek meklēti citi risinājumi tiesas procesa vienkāršošanai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
