Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. Pamatprincips ir sniegt palīdzību iedzīvotājiem, pamatojoties uz viņu materiālo resursu – ienākumu un īpašuma – novērtējumu.

Tiesību akti paredz klienta dzīvesvietas apsekošanu, taču nereglamentē to, kā notiek apsekošana mājās. Pirmreizējam klientam apsekošanas aktā noteikti jāaizpilda informācija par dzīvokļa labiekārtojumu, būtu svarīgi pārliecināties par mājokļa apstākļiem no bērnu tiesību viedokļa, piemēram, kādi apstākļi ir nodrošināti bērnam, vai viņam ir vieta, kur mācīties un novietot savas skolas lietas.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka cilvēkam, kas saņem sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību, pienākumu atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar materiālo resursu novērtēšanu.

Arī Ministru kabineta noteikumos Nr.299 par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu paredzēts: pašvaldības sociālais dienests pārbauda deklarācijā sniegtās ziņas, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni (personu) vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām, ja nepieciešams, pieprasot arī ziņas apliecinošus dokumentus un apsekojot ģimeni (personu) dzīvesvietā.

Pašvaldība savos saistošajos noteikumos paredz detalizētāku kārtību, nosakot arī regularitāti dzīvesvietas apsekošanai, iespējams, iekļaujot norādi -  ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai. Pirms apmeklēt palīdzības prasītāju mājās, sociālais darbinieks sazinās ar klientu un vienojas par apmeklējuma laiku. Īpašos gadījumos sociālais darbinieks var doties pie klienta bez iepriekšēja brīdinājuma, pamatojoties uz policijas, bāriņtiesas vai ģimenes ārsta sniegto informāciju. Pēkšņas jeb neplānotas apsekošanas iespējamas, ja ir aizdomas, ka klients nav sniedzis patiesu informāciju par savu situāciju.

Sociālos pabalstus klientam var nepiešķirt, ja viņš nepiekrīt dzīvesvietas apsekošanai vai nav noskaidrojama ģimenes (personas) patiesā dzīvesvieta un/vai ģimenes sastāvs.

Sociālā dienesta pienākums ir objektīvi novērtēt cilvēku situāciju. Valsts kontrole revīzijas ziņojumā „Pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības tiesiskums un efektivitāte” (2014.g. 19.dec.), atsaucoties uz likumu, arī norādījusi: klientam ir pienākums aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, tajā skaitā piedaloties sociālās rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai, sniegt ziņas par sevi, aktīvi līdzdarboties, lai palielinātu savu pelnīt spēju un ienākumus, izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas, saņemto sociālo palīdzību izmantot atbilstoši mērķiem, kā arī atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu.