Laulību Latvijā var šķirt pie notāra vai tiesā. Ņemot vērā, ka abi laulātie izcieš brīvības atņemšanas sodu, papildus ņemams vērā, ka:

zvērināts notārs uzsāk laulības šķiršanas lietu tad, kad saņemts abu laulāto kopīgs iesniegums par laulības šķiršanu un šo iesniegumu taisa kā notariālo aktu. No minētā secināms, ka vispārējā gadījumā personām būtu kopīgi jāparaksta iesniegums par laulības šķiršanu, un tas darāms zvērināta notāra klātbūtnē. Notariāta likuma 36.panta otrā daļa noteic, ka personām, kas nevar ierasties pie zvērināta notāra, viņš var taisīt aktus un apliecinājumus šo personu atrašanās vietā un arī pēc darba laika.

Attiecīgi gadījumā, ja abas personas atrodas dažādās ieslodzījuma vietās, minēto varētu būt neiespējami īstenot.

Prasību tiesā par laulības šķiršanu var iesniegt viens no laulātajiem tiesā pēc prasītāja izvēles: pēc atbildētāja vai prasītāja deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvietas adreses. Prasības pieteikumā papildus būtu norādāma adrese, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, proti, konkrētajā gadījumā brīvības atņemšanas vietas, kurā atrodas persona, atrašanās vieta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas otro punktu par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā tiesā samaksājama valsts nodeva 142,29 eiro, bet par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem, — 14,23 eiro.

Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji var atbrīvot personu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī var atlikt valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadalīt to termiņos. Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

Vispārējie noteikumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 236.pantu paredz pušu klātbūtni laulības šķiršanas lietās, tomēr izņēmumos tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai rakstveida paskaidrojumu vai pārstāvja piedalīšanos (nepieciešams notariāls pilnvarojums). Tāpat lietas izskatīšanu iespējams lūgt tiesu noteikt videokonferences režīmā.