Servitūta nodibināšana un reģistrēšana īstenībā bija jāveic dzīvojamās privatizācijas procesā, un to varēja darīt pašvaldība. Saskaņā ar Civillikuma 1231.pantu  servitūtus nodibina ar likumu, tiesas spriedumu, līgumu vai testamentu. Ja zeme būtu privatizēta, servitūtu varētu nodibināt ar likumu.

Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, privatizācijas procesa laikā zeme acīmredzot jau ir bijusi denacionalizēta un piederējusi īpašniekam, tādēļ pašvaldība servitūta lietas nav nokārtojusi, jo tā bez zemes īpašnieka piekrišanas ceļa servitūtu nodibināt nevarēja. Tas iespējams, tikai savstarpēji vienojoties – uz līguma pamata vai tiesas ceļā.

Ja daudzdzīvokļu māju savā valdījumā būtu pārņēmusi dzīvokļu īpašnieku biedrība, kuras rīcībā būtu visi mājas robežu plāni un citi dokumenti, kas nepieciešami servitūta nostiprināšanai, tā varētu kā īpašnieku pārstāvis censties panākt vienošanos ar zemes īpašnieku par ceļa servitūta nodibināšanu un veikt tālākās procedūras, kaut vai apņemoties segt visas ar to saistītās izmaksas. Ja vienošanās galīgi nav iespējama, biedrība varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par ceļa servitūta nodibināšanu. Līdzīgi var rīkoties, ja dzīvokļu īpašnieki māju ir pārņēmuši valdījumā un noslēguši līgumu ar pārvaldnieku, pie kura ir visi mājas dokumenti. Viņi kopsapulcē var pieņemt lēmumu, ka pārvaldniekam ir jānokārto ceļa servitūta jautājums, un viņam tas būs jādara.

„Taču, piemēram, Rīgā ir ļoti daudz dzīvojamo māju, kur dzīvokļi gan ir privatizēti, bet dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par mājas pārņemšanu valdījumā un pārvaldīšanas līguma noslēgšanu ar apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju. Ja šajā gadījumā dzīvokļu īpašnieki izdomās sapulcē nolemt, ka šim pašvaldības uzņēmumam ir jākārto ceļa servitūta nodibināšanas formalitātes, tas šo lēmumu var arī neņemt vērā,” skaidro V.Peipiņš.

Šeit jāatgādina reti cilāts likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51.pants: „Kārtība, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai”:

„(1) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu.”