Civillikuma 179.panta piektā daļa paredz katra vecāka pienākumu nodrošināt bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru noteic Ministru kabineta noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Tātad minimālo uzturlīdzekļu apmērs nav atkarīgs no bērnu skaita. Uzturlīdzekļi vismaz valstī noteiktajā minimālajā apmērā ir jānodrošina katram savam bērnam.

Civillikumā noteiktais pienākums uzturēt bērnu ir absolūts pienākums, kas attiecas uz abiem vecākiem neatkarīgi no dažādiem apstākļiem. Noslēgta vienošanās vai pat tiesas spriedums, ar kuru noteikts maksāt mazāku summu par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru nebūt nenozīmē, ka šo iemeslu dēļ uz vecākiem vairs neattiecas likumā noteikts pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus vismaz valstī noteiktajā minimālajā apmērā. Līdz ar to situācijā, kad minimālais apmērs ir palielinājies, Jums ir tiesības lūgt bērna tēvu bērnam attiecīgi nodrošināt uzturlīdzekļus lielākā apmērā un nav nepieciešams obligāti slēgt jaunu vienošanos. To, protams, ir ieteicams darīt, lai situācijā, ja tēvs uzturlīdzekļus nemaksās un uzkrājas uzturlīdzekļu parāds, Jums būtu iespēja to piedzīt piespiedu kārtā. Tādā gadījumā nepieciešams, lai vienošanās būtu noslēgta kā notariāls akts.

Ar ko atšķiras pie notāra noslēgta vienošanās no notariāla akta vai notariāla akta, kas izpildāmi tiesas sprieduma izpildes kārtībā, lasiet e-konsultācijā “Uzturlīdzekļu parāda piedzīšana atkarīga no tā, kā noslēgta vienošanās” un skaidrojumā “Alimenti no valsts, ja vecāku vienošanās bijusi noslēgta kā notariāls akts”.