E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 6188
Lasīšanai: 6 minūtes
5
5

Bezdarbnieka pabalstu maksā par kalendāra dienām, nevis darba dienām

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
19. janvārī, 2015
Aigars

Labdien! Saņemot lēmumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, radās neizpratne par tā aprēķina metodiku. Manā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs aprēķināts atbilstoši MK 21.10.2008. noteikumu Nr.866 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" 2.punkta 3.apakšpunktam. Un šeit sākas neizpratne par aprēķina formulā izmantoto parametru lielumiem, konkrēti par parametru Dd – likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 8.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktā perioda kalendāra dienu skaits, neieskaitot tajā kalendāra dienas, kurās persona saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nav bijusi pakļauta apdrošināšanai bezdarba gadījumam, ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu.
Parametrs Dd manā gadījumā noteikts 365 dienu apmērā, neņemot vērā to, ka brīvdienās un svētku dienās neesmu strādājis, par šīm dienām neesmu saņēmis algu, un līdz ar to par brīvdienām un svētku dienām nav veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam. Parametra Dd skaidrojumā taču skaidri minēts, ka tas ir attiecīgā perioda kalendāra dienu skaits, "neieskaitot tajā kalendāra dienas", kurās persona saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (nepilnīgi norādīta atsauce uz likumu - trūkst norādes uz konktrētu likuma punktu) "nav bijusi pakļauta apdrošināšanai bezdarba gadījumam". Vai šajā gadījumā konstatējama VSAA darbinieka kļūda bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanā, vai arī tā ir kārtējā nejēdzība Latvijas Republikas likumdošanā, ar ko mīļā miera, garīgās veselības un savas brīvības labā man atliek vienkārši samierināties? Ceru, ka savu problēmu un jautājumu formulējis pietiekami skaidri.

A
atbild:
26. janvārī, 2015
Lidija Dārziņa
LV portāls

Darba algu darba devējs izmaksā par padarīto darbu. Taču gada sešos mēnešos ir ne tikai brīvdienas, bet arī svētku dienas, un tās, atbilstoši Darba likuma 74.panta pirmās daļas 8.punktam, apmaksā darba devējs. Pēc Jūsu  rakstītā iznāk: ja, piemēram, cilvēkam noteiktā mēnešalga ir 500 eiro un to viņš saņem par darba dienām, tad šī mēnešalga būtu samazināma par svētku dienām. Tādējādi, jo vairāk svētku dienu (kā decembrī) mēnesī, jo mazāka būs alga. 

Ministru kabineta noteikumos Nr.866 (nevis metodikā) ir skaidri un nepārprotami teikts: aprēķina 12 mēnešu periodā neieskaita tās kalendāra dienas, kurās persona nav bijusi pakļauta apdrošināšanai bezdarba gadījumam (tātad par viņu nav veiktas sociālās iemaksas), ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu. 

Kādu gan kļūdu Jūs saskatāt VSAA darbinieka rīcībā vai nepareizību likumos, ja ir precīzi uzskaitīts, kurus periodus aprēķinā neņem vērā, tostarp - kad māmiņa ir bijusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, tātad objektīvi nevarētu strādāt. 

Bezdarbnieku pabalstu Latvijā saņem ļoti liels cilvēku skaits. Šogad no sociālā budžeta tam paredzēti gandrīz 100 miljoni eiro. Sociālās apdrošināšanas maksājumi ir piesaistīti mēneša sociālo iemaksu algai, tas ir algai, no kuras tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jeb sociālais nodoklis. Ja alga, no kuras tiek maksātas sociālās iemaksas, ir bijusi 500 eiro (pieņemot, ka mēnesī vidēji ir 30 dienas), pabalsts par pirmajiem trim mēnešiem ir 275 eiro, par nākamajiem trim - 206 eiro, par pēdējiem trim – 138 eiro. Princips -  jo lielāka alga un darba stāžs, jo lielāks bezdarbnieka pabalsts. 

Turklāt bezdarbnieka pabalsts cilvēkam tiek aprēķināts nevis tikai par darba dienām, bet par kalendārajām dienām. Tas noteikts minēto MK noteikumu 5.punktā. Vai arī to būtu jāuzskata par likumu nejēdzību, ka cilvēkam bezdarbnieka pabalstu maksā arī sesdienās, svētdienās un svētku dienās? 

LV portālam komentāru par Jūsu jautāto atsūtījusi arī lasītāja Maija Aleksejeva, norādot. Pirmkārt, VSAA rīcībā nav informācijas par katra darbinieka nostrādātām dienām. Tādas informācijas vākšana radīs papildu slogu gan darba devējiem, sniedzot papildu pārskatus, gan VSAA, glabājot un apstrādājot papildu informāciju. Otrkārt, pat ja tāda informācija VSAA būtu un būtu iespēja aprēķināt vidējo darba algu par darba dienu, nav zināms, par kurām dienām jāizmaksā bezdarbnieka pabalsts, jo bezdarbniekam darba dienu nav.

Treškārt, brīvdienās un svētku dienās darba attiecības netiek pārtrauktas, un darbinieks paliek darba ņēmēja statusā, tātad obligāti ir pakļauts sociālajai apdrošināšanai. Sociāli apdrošināmās personas ir uzskaitītas likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5.pantā. 

Minēto iemeslu dēļ vidējā dienas darba alga pabalstiem tiek aprēķinātā par kalendāra dienām, un pabalsti tiek izmaksāti arī par kalendāra dienām, jo kalendārs visiem ir vienāds. Tāds aprēķins ļauj arī sasniegt pabalstu mērķi – saglabāt personai, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, noteikto ienākumu līmeni atkarībā no iepriekšējās algas, par kuru bija veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas