Darba likums noteic vispārīgos principus, kas jāievēro gan darbiniekam, gan darba devējam, ja darbinieks ārstniecības iestādē nodod asinis. No 2015.gada 1.janvāra spēkā stājas grozījumi Darba likumā, kas precizē, cik ilgā laika periodā pēc asins nodošanas darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam atpūtas dienu uz savstarpējas vienošanās pamata, kā arī ierobežo apmaksāto atpūtas dienu skaitu, kas darbiniekam pienākas pēc katras asins vai asins komponentu nodošanas reizes. 

Ar jauno gadu  Darba likuma 74.panta sestā daļa ir izteikta šādi: “Darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē. Darba devējam ir pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendāra gada laikā, izmaksājot šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts lielāks apmaksāto atpūtas dienu skaits.” 

Ņemot vērā iepriekšminēto, darba devējam nav pienākums 2015.gadā apmaksāt atpūtas dienu, ja pēc asinis nodošanas ir pagājis ilgāks laiks par vienu gadu. Taču likums arī neaizliedz darba devējam būt pretimnākošam un atbalstīt asins donoru kustību, piemēram, apmaksājot vairāk par piecām atpūtas dienām gadā vai kā citādi.

Jebkurā gadījumā atpūtas diena tiek piešķirta, darba devējam un darbiniekam vienojoties, proti, abām pusēm pieņemamā laikā. Tātad pareizākā rīcība šajā gadījumā būtu pārrunāt iespējamos risinājumus ar darba devēju.