Maksātnespējas administrācija sniedz šādu skaidrojumu par jautājumu, balstoties uz jautājumā norādīto informāciju: kreditoru prasījumu pieteikšanas maksimālais termiņš ir seši mēneši no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, un tikai pēc šā termiņa kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku. To nosaka Maksātnespējas likuma 141.panta pirmā un otrā daļa kopsakarā ar XIII nodaļas 73.panta regulējumu.

Maksātnespējas likumā noteikto termiņu, kādā maksātnespējīgā parādnieka kreditoram jāpiesaka savs prasījums, mērķis ir nošķirt kreditora prasījuma neiesniegšanas termiņā tiesiskās sekas. Proti, ja kreditors iesniedz savu prasījumu pret parādnieku mēneša laikā, kreditoram tiek piešķirtas balsstiesības. Savukārt pēc minētā termiņa notecējuma attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, taču šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības.

Ja kreditors neizmanto savas tiesības iesniegt prasījumu sešu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, saistība izbeidzas ar noilguma iestāšanos. Šāda jau izbeigusies saistība nav pakļaujama dzēšanai. Tādējādi, ja administratoram minētajā termiņā netiek iesniegts neviens kreditora prasījums, parādnieka saistības ar kreditoriem izbeidzas uz likuma pamata (nevis tiek dzēstas ar tiesas nolēmumu, kā norādīts jautājumā).

Ievērojot minēto, atzīstams, ka administratora rīcība, nesniedzot tiesā pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu, nav vērtējama kā vilcināšanās gadījumā, ja no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, nav pagājuši seši mēneši. Ja tomēr minētais termiņš ir pagājis, kreditori, kuri nav pieteikuši savu prasījumu administratoram, ir zaudējuši kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku sakarā ar noilguma iestāšanos, neskatoties uz to, ka tiesa vēl nav apstiprinājusi bankrota procedūras pabeigšanu.

Vienlaikus administrācija informē, ka Maksātnespējas likuma 164.panta ceturtajā daļā ir noteikti izņēmumi saistībām, kuras netiek dzēstas:

• prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu,
• prasījumi no neatļautas darbības,
• nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir saglabājis par šā prasījuma nodrošinājumu kalpojošo mājokli, ciktāl šā likuma 148.pantā minētā vienošanās nenosaka citādi. Izpildu lietvedības par minēto saistību piedziņu tiek atjaunotas atlikušajā parāda apmērā.