Ar iesniegumu par izdarītu likumpārkāpumu, kura izskatīšana/ izmeklēšana ir policijas kompetencē, var vērsties jebkura  tiesībspējīga persona - pilngadīga, nepilngadīgā vecāki vai personas, kuras tos aizstāj, kā arī rīcībnespējīgas personas aizbildnis, konstatējot izdarītu likumpārkāpumu pret minēto personu. Protams, var vērsties arī juridiskas personas pārstāvis, kam ir tiesības šo iestādi pārstāvēt.

Par personas rīcību, kurā saskatāmas administratīvā pārkāpuma pazīmes, tiek rakstīts tikai iesniegums. Ja personas rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, tiek sastādīts arī iesnieguma protokols, kura ietvaros iesniedzējs tiek brīdināts par krimināllikumā paredzēto atbildību, ja tā vēršas ar apzināti nepatiesu pieteikumu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret personu.

Ja policija saņem šādu iesniegumu un tas ir policijas kompetencē, tad notiek apstākļu noskaidrošana (kriminālprocesa ietvaros tā var būt arī kā liecinieka vai aizdomās turamā nopratināšana), kas, atkarībā no saņemtās informācijas rakstura, notiek kriminālprocesa, administratīvās lietvedības vai resoriskās pārbaudes ietvaros. Ja reaģēšana uz saņemto informāciju ir citas institūcijas kompetencē, policija to nosūta atbilstoši piekritībai.

Policijai nav pienākuma uzrādīt personai par viņu rakstītās sūdzības, bet gan noskaidrot objektīvo patiesību, personas informēšanu no iestāžu puses par to interesējošiem jautājumiem nosaka Informācijas atklātības likums (kurā atrunāta arī informācijas nesniegšana), ievērojot arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas. Savukārt kriminālprocesuālās normas paredz iesaistīto personu informēšanu par pieņemtajiem procesuālajiem lēmumiem.

Informācija, kuras izpaušana var kaitēt izmeklēšanas interesēm, nav izpaužama.