Uz Jūsu jautājumu Nr.5500 Labklājības ministrijas speciāliste atbildē paskaidroja: „Cilvēkam, kuram darba devējs izmaksā kaitējuma atlīdzību, ir tiesības arī uz papildu izdevumu kompensāciju (pacientu iemaksu, medikamentu iegādes, medicīniskās rehabilitācijas u.c. izdevumu apmaksu), ievērojot Ministru kabineta noteikumos „Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība” noteikto limitu (1067,15 eiro). Tātad šo summu cilvēks var izmantot visa ārstēšanās perioda garumā.” 

Minētajos Ministru kabineta noteikumos Nr.378 „Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība” ir runa tikai par summas limitu, bet ne par konkrētām ārstnieciskajām procedūrām, ne par konkrētu un ierobežotu laiku, kurā darbiniekam ir tiesības uz šādu atlīdzību. 

Tātad tas ir papildmaksājums,  ko sedz darba devējs. Kā pateikts noteikumu 32.punktā,  darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs atlīdzina darbiniekam papildu izdevumus līdz 1067,15 eiro, kas saistīti ar:

32.1. ārstēšanu (arī ārstniecības līdzekļu iegāde un pacienta maksājumi) un medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju;

32.2. darbinieka un viņa pavadoņa ceļa izdevumiem, apmeklējot ārstniecības iestādi vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi;

32.3. tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu;

32.4. darbinieka aprūpi, ja saskaņā ar izrakstu no darbspēju ekspertīzes komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu darbinieks nevar sevi apkopt un tam ir nepieciešama pastāvīga citas personas palīdzība.

Papildu izdevumu nepieciešamību nosaka ārstniecības iestāde, un tos sedz, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

1. darbinieka rakstisku pieprasījumu papildu izdevumu samaksai;

2. dokumentiem, kas apliecina papildu izdevumu apmēru attiecīgajā gadījumā;

3. aktu par darbā notikušo nelaimes gadījumu vai ārstu konsultatīvās komisijas atzinumu par konstatēto arodslimību.