Audžuģimene ir ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi un audzināšanu uz laiku, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna adopcijai vai aizbildnības nodibināšanai. Tas ir ļoti svarīgs un atbildīgs uzdevums, ko audžuģimenei uztic sabiedrība, savukārt ģimenes piemērotību un gatavību veikt šo darbu izvērtē bāriņtiesa.

Audžuģimene ir ģimene, kas sniedz ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu 24 stundas diennaktī, par to saņemot arī atlīdzību un palīdzību no iesaistītajām iestādēm. Līdz ar to jārēķinās, ka tām ir tiesības pārbaudīt, kā tiek ievērotas nelaimē nonākušo bērnu tiesības dzīvot labos apstākļos un ģimeniskā vidē konkrētā audžuģimenē. 

Vairāk par bāriņtiesas un Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas tiesībām apmeklēt un pārbaudīt audžuģimenes stāsta Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta  vecākā referente Kristīne Venta–Kitele:

„Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, vai audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa (pamatojoties uz sadarbības līgumu) ne retāk kā reizi gadā pārbauda audžuģimenes dzīves apstākļus un izvērtē audžuģimenē ievietotā bērna aprūpi un viņa tiesību ievērošanu (Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1036 „Audžuģimenes noteikumi” 5.punkts). Vienlaikus bāriņtiesai ir tiesības audžuģimeni apsekot tik bieži, cik tas nepieciešams bērna personisko interešu aizstāvībai un bāriņtiesas kompetencē esošu jautājumu izlemšanai atkarībā no bāriņtiesā izskatāmās lietas vai attiecīgu pasākumu veikšanas. 

Turklāt bāriņtiesa tiesīga apmeklēt audžuģimeni un veikt dzīves apstākļu pārbaudi bērna dzīvesvietā, iepriekš nebrīdinot par savu ierašanos, lai pārliecinātos par bērna tiesību nodrošinājumu audžuģimenē, proti, to, vai bērnam tiek nodrošināti tādi dzīves apstākļi un labvēlīga sociālā vide, kas nodrošina bērna pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. 

Audžuģimene, veicot tajā ievietoto bērnu aprūpi un audzināšanu, nodrošina bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem ārpusģimenes aprūpi ģimeniskā vidē. Ņemot vērā to, ka audžuģimene ir tiešie bērna aprūpes realizētāji, viņas pienākums ir nodrošināt bērnam piemītošās pamattiesības – tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. 

Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu tiesību aizsardzības un bāriņtiesu darbības jomā. Inspekcija, pamatojoties uz privātpersonu, valsts vai pašvaldību institūciju iesniegtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību inspekcijas kompetences jomā. Tas nozīmē, ka inspekcija var veikt bērnu tiesību ievērošanas pārbaudi arī audžuģimenē.”