Tiesa, izskatot ZTI pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma (dzīvoklis) nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, nolēma to noraidīt un izsoles aktu atzīt par spēkā neesošu. Tas tika pamatots ar CPL 617.p. 1.d. 6.p., jo ZTI pretēji CPL 606.p. 4.d. prasībām nav paziņojuši vienam no piedzinējiem par nekustamo īpašumu izsoli. Jautājums. Dēļ ZTI neprecīzas darbības īpašuma ieguvējs nevar izmantot savā labā apmaksāto dzīvokli, piedzinēji nevarēs saņemt savlaicīgi viņiem pienākošās naudas un attiecīgi dēļ tā vairākām pusēm radās zaudējumi. Vai var kaut kādā veidā šos zaudējumus, kā arī morālos, piedzīt no ZTI? Vai ir bijuši analoģiski gadījumi?
Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanas kārtību nosaka Civilprocesa likuma 613.pants. Situācijā, kad tiesa ir lēmusi par izsoles akta neapstiprināšanu jeb noraidīšanu, kā minējāt savā jautājumā, atbilstoši 617.panta 1.daļas 6.punktam, parasti pircējam tiek atgriezta par izsolē iegādāto īpašumu samaksātā naudas summa un pēc laika izsole tiek rīkota no jauna.
Ja Jums ir pamatots iemesls - varat apliecināt Jums radīto zaudējumu apmēru – un uzskatāt, ka šis aizskārums rada pamatu prasīt morālo kompensāciju, tad Jums ir jāsniedz prasība tiesā vispārējā kārtībā.
ZTI padomes pārstāvji norāda, ka praksē ir bijuši tikai atsevišķi šādi gadījumi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!