Kreditoram, kurš piekritis saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā prasījuma atzītajā daļā, ir tiesības prasīt prasījuma neatzīto daļu prasības tiesvedības kārtībā, atzīts Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 23.maija  spriedumā lietā Nr. SKC-246/2012.

No Jūsu izklāsta izriet, ka kreditors ir piekritis, ka parādnieks nokārto daļu saistību. Tātad, lai atgūtu pārējo parāda summas daļu (līgumsodu un likumiskos procentus), ko parādnieks nav atzinis, kreditors (pieteicējs) var celt prasību tiesā. Jo, izvēloties piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nodot parāda atzīto daļu, kreditors ir piekritis šīs summas saņemšanai ātrākā un vienkāršotākā procesā, kurā strīds nepastāv, vienlaikus saglabājot tiesības jautājumu par parāda neatzīto daļu risināt prasības tiesvedības kārtībā.

Jau minētajā Senāta sprieduma motīvu daļā arī norādīts: Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nozīmē, ka parādniekam tiek atgādināts par parādu un pienākumu izpildīt saistību labprātīgi, ļaujot viņam izvēlēties ātru izpildi ar mazākiem tiesāšanās izdevumiem, nekā tas būtu prasības tiesvedības kārtībā.

Senāta spriedumā ir atsauce gan uz Civilprocesa likuma normām, gan uz Civillikuma 1835.pantu, kurš noteic, ka kreditors, labprātīgi saņemdams daļas izpildījumu, nezaudē attiecībā uz vēl palikušo neizpildīto daļu neko no savām tiesībām kā uz prasījumu visumā, tā arī uz blakus prasījumiem.

Senāts piekrīt juridiskajā literatūrā izteiktajai atziņai, ka daļēja izpildījuma pieņemšana nav kreditora pienākums, bet tiesība. Kreditors nereti pieņem izpildījuma daļu, jo tas zināmā mērā apstiprina saistības atzīšanu, pārtrauc noilguma tecējumu, kā arī kreditoram jau dod ekonomisku labumu. Taču daļas pieņemšanu nevar traktēt ne kā atteikšanos no atlikušās daļas, ne arī kā atteikšanos izvirzīt prasījumus sakarā ar nepienācīgu izpildījumu (sk. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, 1998, 325.lpp.).