Nekustamā īpašuma iegāde izsolē vienmēr ir saistīta ar zināmiem riskiem. Civilprocesa likums, kurā ir noteikta izsoļu organizēšanas un norises kārtība, paredz, ka pircējam ir ļoti ierobežota iespēja apskatīt izsolāmās telpas. Izsolāmo telpu piespiedu atvēršana ikreiz, kad kāda persona izsaka šādu lūgumu, pamatojot to ar vēlmi piedalīties šī īpašuma izsolē, netiek plaši praktizēta. Tā vietā tiek dota iespēja iepazīties ar nekustamā īpašuma novērtējumu.

Tādējādi informāciju par attiecīgā īpašuma parādsaistībām komunālo maksājumu sniedzējiem potenciālajam pircējam ir jānoskaidro pašam. 

Maksātnespējas gadījumā īpašuma piespiedu pārdošana izsolē notiek ar mērķi iespējami mazināt maksātnespējīgās personas saistības pret kreditoriem. Ar mantas pārdošanu izsolē maksātnespējīgās personas parādsaistības pilnībā netiek dzēstas.

Visbiežāk lielākie kreditori ir bankas, kas pēc īpašuma un citas mantas pārdošanas saņem arī proporcionāli lielāko daļu no izsolē pārdotā. Kreditoru prasījumu apmierināšanai pieejamo naudas līdzekļu apmērs šādās izsolēs ir ierobežots - ne visa manta tiek pārdota, kreditoru prasījumi tiek apmierināti proporcionāli to prasījumu apmēram.

Pastāv iespēja, ka komunālo pakalpojumu sniedzējs nav kreditoru skaitā, kas iesnieguši prasījumu un nepretendē uz maksātnespējas procesā pieejamiem naudas līdzekļiem, tad komunālo maksājumu parāds konkrētam dzīvoklim saglabājas.

Tādējādi izsolē iegādātā dzīvokļa saistības pāriet uz tā jauno īpašnieku.