2009.gadā bija noslēgts īres līgums uz 10 gadiem par mājas īri. Māja bija ieķīlāta un pārdota izsolē bankas meitas uzņēmumam. Saņēmām no ZTI vēstuli, ka māja jāatbrīvo no mantām un jāatstāj ar visiem ģimenes locekļiem sakarā ar jaunā īpašnieka ieviešanu valdījumā. Uzrakstījām ZTI un ieguvējam iesniegumu, kurā paskaidrojām, ka pirms 5 gadiem bija noslēgts īres līgums, minējām likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantu, kurš nosaka, ka jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi, kā arī, ka pret īrniekiem nav celta prasība tiesā par izlikšanu. Minējām arī Augstākās tiesas Senāta lietā Nr.SKC-706 konstatēto skaidrojumu, ka pienākums atbrīvot nekustamo īpašumu nav saistāms ar to personu piespiedu izlikšanu no dzīvojamās telpas, kuram šajā īpašumā ir dzīves vieta, kā arī to personu izlikšanu, kas nav bijuši procesa dalībnieki. Priekšlikums labprātīgi atbrīvot dzīvojamās telpas ir saistāms ar izlikšanu tad, kad izlikšana no dzīvojamās telpas izpildāma saskaņā ar tiesas spriedumu, un tas tiek regulēts Civilprocesa likuma 74.1 nodaļā. Dzīvojamo telpu atbrīvošana sakarā ar prasītāja ievešanu valdījumā, kas notiek Civilprocesa 74.2 nodaļā paredzētā kārtībā, neietver personu izlikšanu no telpām, ko regulē Civilprocesa likuma 74.1 nodaļas normas. Šodien saņēmām ZTI atteikumu atlikt izlikšanu, jo pēc viņa teiktā šobrīd nepastāv CPL 559.pantā noteiktie apstākļi. Ko šādā situācijā darīt? Vai tad noslēgtais pirms 5 gadiem īres līgums nav saistošs? Vai tad no augstākminētā neizriet, ka īrniece, kas nebija procesa dalībniece, nav izliekama ar ģimenes locekļiem no to dzīvesvietas? Īrniece īrē māju ar savu ģimeni, tajā skaitā nepilngadīgu bērnu, un maksā visus rēķinus (parādu nav).
Zvērināts tiesu izpildītājs ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā veic saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.2 nodaļā noteikto regulējumu. Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā ir atšķirīgas amata darbības, salīdzinot ar personu un mantas izlikšanu no telpām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 620.5 panta pirmo daļu paziņojumu par pienākumu atbrīvot nekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam tiesu izpildītājs izsniedz šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā personai, no kuras valdījuma nekustamais īpašums izņemams. Tādējādi no normatīvajos aktos noteiktā regulējuma izriet, ka paziņojums par pienākumu atbrīvot nekustamo īpašumu tiek izsniegts parādniekam. Šāds dokuments netiek adresēts nekustamā īpašuma īrniekiem.
Līdz ar to nav uzskatāms, ka, nosūtot parādniekam paziņojumu par pienākumu atbrīvot nekustamo īpašumu, zvērināts tiesu izpildītājs lūgtu nekustamā īpašuma īrniekiem atstāt nekustamo īpašumu. Veicot ievešanu valdījumā, zvērināts tiesu izpildītājs nekustamā īpašuma īrniekus no telpām neizliek.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!