Latvijas normatīvie akti nedefinē, kas ir lietota prece, kā arī tajos nav noteikts, kādai jābūt jaunas un lietotas preces proporcijai tirdzniecības vietā. Arī lietotas preces tirgotājam ir jāmaksā nodokļi. Attiecībā uz tiem Valsts ieņēmumu dienests sniedz sekojošu komentāru: 

Par pievienotās vērtības nodokli

Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir noteikti kritēriji, pie kādiem nodokļa maksātājam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības maksātāju reģistrā.

Ja nereģistrēts nodokļa maksātājs veicis preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, nodokļa maksātājs līdz tam taksācijas periodam sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, kad ir sasniegts vai pārsniegts šajā likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis — 10 000 eiro —, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu. (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 57.panta pirmā daļa)

Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro. (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta pirmā daļa)

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta pirmo daļu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs citas dalībvalsts nodokļa maksātājam sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu. (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta ceturtā daļa)

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta pirmo daļu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs no citas dalībvalsts vai no jebkuras trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu. (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta sestā daļa)

Tādējādi nodokļa maksātājam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ievērojot augstāk minētos reģistrācijas sliekšņus un nosacījumus par pakalpojumu sniegšanu.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138.panta nosacījumiem lietotu mantu tirgotājam un pārdevējam ir iespējams piemērot īpašo nodokļa piemērošanas režīmu darījumos ar lietotām mantām.

Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu tirgotājs (turpmāk – tirgotājs) ir tiesīgs izvēlēties piemērot šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu vai vispārīgo nodokļa piemērošanas kārtību darījumos ar Ministru kabineta noteiktajām precēm, kuras uzskata par lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138.panta pirmā daļa)

Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pārdevējs (turpmāk – pārdevējs) ir persona, kura iekšzemē vai no citas dalībvalsts piegādā vai nodod tirgotājam pārdošanai lietotas mantas, mākslas darbus, kolekciju priekšmetus un senlietas un kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) nav nodokļa maksātājs;

2) veic tikai tādus darījumus, kas nav apliekami ar nodokli saskaņā ar šā likuma 52.panta pirmo daļu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem;

3) piegādā vai nodod pārdošanai tirgotājam lietotus pamatlīdzekļus un ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai arī citas dalībvalsts nereģistrēts nodokļa maksātājs saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem;

4) ir tirgotājs, kas preču piegādei piemēro īpašo nodokļa piemērošanas režīmu saskaņā ar šo pantu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem. (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138.panta ceturtā daļa)

Ņemot vērā minēto, mazlietotu preču tirgotājs var izvēlēties piemērot īpašo pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīms darījumos ar lietotām mantām tikai tādā gadījumā, ja preču pārdevējs atbilst vismaz vienam no Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138.panta ceturtā daļā noteiktajiem kritērijiem.

Savukārt, ja Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138.panta nosacījumi netiek izpildīti, tad mazlietotu mantu tirdzniecībai ir piemērojama vispārīgā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība. 

Par dabas resursu nodokli

Dabas resursu nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), kā arī pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno iepakojumu. (Dabas resursu nodokļa likuma 3.panta 2.punkta a.apakšpunkts)

Ar nodokli apliek preču iepakojumu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 24.pantam un 7.pielikumam. Ar nodokli apliek arī to iepakojumu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. (Dabas resursu nodokļa likuma 4.panta pirmās daļas 6.punkts)

Ņemot vērā minēto, par preču (arī mazlietotu) iepakojumu, kurā preces tiek ievestas vai kas tiek pievienots precēm tās realizējot, jāmaksā dabas resursu nodoklis.

 Par citiem nodokļiem

 Atkarībā no komersanta statusa (komercsabiedrība vai fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs) ir maksājami arī attiecīgie nodokļi konkrētā komersanta veidam (piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanās obligātās iemaksas, uzņēmumu ienākuma nodoklis, mikrouzņēmumu nodoklis u.c.).