Darba likuma 134. panta pirmā daļa paredz, ka darba līgumā darba devējs un darbinieks var vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Tas nozīmē, ka puses var vienoties (bez viltus, maldiem un spaidiem) par grozījumiem darba līgumā saistībā ar nepilna darba laika noteikšanu.

 Darbinieka atteikšanās pāriet no normālā darba laika uz nepilnu darba laiku vai otrādi pati par sevi nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai. Tomēr šis noteikums neierobežo darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu, ja šāds uzteikums ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, t.i., ja uzteikuma iemesls būs pietiekoši pamatots, tad darba attiecības varētu tikt izbeigtas arī tādēļ, ka darbinieks atsakās pāriet no normālā darba laika uz nepilnu darba laiku.

Darba likums nenosaka termiņu, kādā pusēm būtu jāvienojas par grozījumu darba līgumā.  Savukārt atbilstoši Darba likuma 98. panta pirmajai daļai darba devējam saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Tas nozīmē: ja darba devējs uzsaka darbu sakarā ar to, ka darbinieks nepiekrīt tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, tad šādā gadījumā darba devējam jāievēro mēneša uzteikuma periods.

Papildu informāciju var meklēt šajos normatīvajos aktos un LV portāla sagatavotajās publikācijās: