Darba devēja pienākums ir apmaksāt darbnespējas jeb slimības lapu A no saviem līdzekļiem, kā to paredz likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.panta pirmā daļa.

Par pirmajām 10 slimības dienām darba devējs, pamatojoties uz darbnespējas lapu A, maksā slimības naudu:

• sākot ar otro un trešo slimības dienu – ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas;
• no ceturtās līdz desmitajai slimības dienai – ne mazāk kā 80% apmērā no vidējās izpeļņas. 

Darba devējam nav tiesību atteikt darbinieka slimības lapas apmaksu, pamatojot to ar neizdevīgumu.

Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā, un izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. 

Vidējās izpeļņas aprēķināšana noteikta Darba likuma 75.pantā: visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

Slimības naudai vidējās izpeļņas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar to dienu skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa, tātad darbnespējas dienām, kurās būtu bijis jāstrādā. 

Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. 

Slimības naudu aprēķina no bruto jeb aprēķinātās vidējās izpeļņas (un ietur nodokļus).