Visām ārstniecības iestādēm Latvijā ir jāievēro spēkā esošo normatīvo aktu prasības, pie tam attiecībā uz pacientiem ir noteiktas ne tikai viņu tiesības, bet arī pienākumi. Pacientu tiesību likuma 15.panta ceturtā daļa noteic personas pienākumu, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 4.pantu Latvijā ir divu veidu personu apliecinoši dokumenti: pase un personas apliecība jeb t.s. elektroniskā identifikācijas karte (eID).

Savukārt Pacientu tiesību likuma 13.panta pirmā daļa paredz, ka nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Izņēmuma gadījumi ir ārkārtas situācijas, kad pacientam tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Neatliekamās situācijās personu apliecinošu dokumentu kārtošana tiek atlikta uz vēlāku laiku. 

Tāpat būtiski atzīmēt, ka informācija par pacienta veselības stāvokli ir sensitīvi dati, kas īpaši aizsargājami saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Tas, ka pacients ir bērns, nenozīmē, ka viņam nav tiesību uz savu datu aizsardzību un tos var izpaust jebkuram. Pacienta tiesību likuma 10.panta 6.daļa noteic, ka tiesības saņemt informāciju par nepilngadīga pacienta veselības stāvokli ir tikai šā pacienta likumiskajam pārstāvim. Tātad ārsts informāciju par bērna veselības stāvokli  izpaust personai, kura nav pacienta likumiskais pārstāvis, nedrīkst. 

Tādējādi, lai tiktu ievērotas likumā noteiktās normas, ārstniecības personas pienākums ir pārliecināties, vai bērnu pavadošā persona patiešām ir konkrētā bērna likumiskais pārstāvis, savukārt pavadošās personas pienākums pēc ārstniecības personas pieprasījuma ir uzrādīt dokumentus, kas to apliecina. 

Dabiskie bērna likumiskie pārstāvji saskaņā ar Civillikuma 177. un 223.pantu ir vecāki – tētis un mamma. Dati par vecākiem ir ierakstīti bērna dzimšanas apliecībā. Tikmēr personas apliecībā jeb elektroniskajā identifikācijas kartē (eID) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.134 „Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” 2.punktu informāciju par apliecības turētāja bērniem vai vecākiem nav paredzēts iekļaut. Ja persona vēlas, ziņas par bērnu, kas jaunāks par 18 gadiem, iespējams iekļaut tikai pasē. To paredz minēto MK noteikumu 9.2.punkts. 

Līdz ar to, uzrādot ārstniecības personai tikai bērna un pavadošās personas elektroniskās identifikācijas kartes (eID), tiek apliecināta abu personu identitāte, bet netiek apliecināts pavadošās personas juridiskais statuss attiecībā pret konkrēto bērnu.   

Pat ja bērna vecākiem šķiet pašsaprotami, ka viņi ir bērna likumiskie pārstāvji, ārstniecības persona visbiežāk pacientu un viņa vecākus personiski nepazīst un viņai ir jāpārliecinās, ka informāciju par nepilngadīga pacienta veselību saņem un būtiskus lēmumus attiecībā uz ārstēšanas procesu pieņem persona, kurai ir tādas likumiskas tiesības. 

Visticamāk, aizvedot bērnu pie ģimenes ārsta, kurš savus pacientus pazīst, uzrādīt dokumentus neprasīs vispār, taču plānveida medicīnas gadījumos, piemēram, nepieciešama operācija vai jāizlemj, kādu narkozi – vietējo vai vispārējo – izmantot, ja nepilngadīgs bērns un to pavadošā persona uzrāda vien eID kartes, ārstniecības iestādes pārstāvim tomēr ir likumīgs pamats, īpaši, ja ir radušās šaubas, lūgt uzrādīt papildu dokumentus, kas apliecina, ka pavadošajai personai ir tiesības pārstāvēt bērna intereses un pieņemt lēmumus attiecībā uz ārstēšanu.

 Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), kura ikdienu sniedz medicīnas pakalpojumus simtiem bērnu, ir informējusi sabiedrību, kādi dokumenti nepieciešami, ja bērnam ir ieplānota vizīte pie ārsta vai iestāšanās slimnīcā. Bērns līdz 15 gadu vecumam var apmeklēt ārstu tikai kopā ar pieaugušo un ir jāuzrāda šādi dokumenti:

• bērna dzimšanas apliecība, kurā ierakstīti dati par vecākiem, savukārt vecākiem - personu apliecinošs dokuments (pase vai eID) vai
• bērna personu apliecinošs dokuments (pase vai eID), bet vecākiem - pase, kurā ir iekļauts ieraksts par bērnu.

Ja bērna pavadošā persona nav viens no vecākiem, bet kāda trešā persona, piemēram, vecmāmiņa, krustmāte vai aukle, šai personai ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un notariāli vai bāriņtiesas apstiprināta pilnvara pārstāvēt bērna intereses ārstniecības iestādē. Bērnu slimnīcā pieņem arī brīvā formā uzrakstītu pilnvaru, bet ar priekšnoteikumu, ka tā tiek iepriekš personiski iesniegta BKUS Daudzfunkcionālā korpusa reģistratūrā un reģistrēta vienotā sistēmā.

Ja plānojat apmeklēt citu ārstniecības iestādi plānveida medicīnas pakalpojumu saņemšanai, ieteicams iepriekš personiski noskaidrot, vai pietiks, ja uzrādīsiet tikai personas apliecības.

Taču, lai nerastos pārpratumi, dodoties saņemt plānveida medicīnas pakalpojumus bērnam, aicinām papildus eID kartēm paņemt līdzi arī bērna dzimšanas apliecību vai pasi, kurā ierakstītas ziņas par bērnu.