Kā jau redzam, tad ar Civillikuma pantiem, kas regulē kopīpašnieku tiesības un pienākumus, esat iepazinusies. Civillikuma 1074.pants skaidri un nepārprotami nosaka, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā un katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.

Savukārt Civillikuma 1705.pantā ir teikts, ka gadījumā, ja kopīpašnieki nevar vienoties par dalīšanas veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu.

Šajā pantā ir skaidri noteikti tiesas principi, pēc kuriem tā vadās kopīpašnieku strīda gadījumā. Ar mantojuma tiesību un neizsīkstošo mīlestību pret mantojuma atstājēju šeit nav nekāda sakara.