Šobrīd attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem tiesiskā pamata kolektīvo pasākumu organizēšanai nav. Pasākumi, kas ir saistīti ar tiešo darba pienākumu izpildi, ir organizējami darba laikā, savukārt pasākumi, kas vērsti uz kolektīva saliedēšanu, būtu organizējami ārpus darba laika. 

Valsts kontroles revīzijā Nr.5.1-2-33/2012 “Par Latvijas Republikas 2012.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” ir izteikts ieteikums: 

„Lai nodrošinātu vienveidīgu izpratni, atbilstošu piemērošanu un darbinieku motivācijas sasaistīšanu ar darba rezultātiem, Finanšu ministrijai izvērtēt un veikt nepieciešamos precizējumus normatīvajos aktos vai nodrošināt skaidrojumu sniegšanu, nosakot, kādi pasākumi uzskatāmi par kolektīviem pasākumiem, un saskaņojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un Ministru kabineta noteikumu Nr.1031 „Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” normas”. 

Finanšu ministrija atzīst, ka kolektīvie pasākumi valsts pārvaldē ir viens no valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu (darbinieku) motivēšanas instrumentiem, jo tas palīdz saliedēt kolektīvu, veicina lojalitāti, patriotismu pret darbavietu un piederību tai. Kolektīvie pasākumi motivē un saliedē valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos ar mērķi nodrošināt iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprināt organizācijas kultūru. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, Finanšu ministrijā šobrīd norit darbs pie atbilstīga normatīvā akta izstrādes, kas paredzēs kolektīvo pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, t.i, tiks nodefinēts kolektīvo pasākumu mērķis, gadījumi, kas būtu uzskatāmi par kolektīviem pasākumiem, kā arī noteikts ierobežojošs finanšu līdzekļu apmērs gada ietvaros.