Nosacījumus darījumiem ar zemes īpašumiem Latvijas Republikā reglamentē likums „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (likums). 

Atbilstoši likuma 28.pantam fiziska persona zemi īpašumā var iegūt, ja tā ir Latvijas Republikas pilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, kā arī Šveices Konfederācijas pilsonis. 

Arī citas personas zemi var iegūt īpašumā (29.pants), izņemot zemi valsts pierobežas joslā; zemi dabas rezervātos un citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervātu zonās; zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā; zemi publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās; lauksaimniecības un meža zemi; zemi valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs. 

Ja, ņemot vērā iepriekš minēto, personai ir tiesības iegādāties zemi, tā atbilstoši likuma 30.pantā noteiktajam iesniedz iesniegumu tā novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, iesniegumā norādot šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi un iesniegumam pievienojot darījuma akta (pirkuma līguma) norakstu. 

Novada dome izskata iesniegumu. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar novada pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu un ir ievēroti šā likuma 29.pantā minētie ierobežojumi, novada dome 20 dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Piekrišana noformējama izziņas veidā, kuru paraksta novada domes priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī darījuma rezultātā īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas mērķis. Darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam pievienota minētā izziņa. Piekrišanas atteikumu darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā.