E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 2635
Lasīšanai: 3 minūtes

Par dubultpilsonību

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
21. jūlijā, 2013
Jānis Mikelsons

Esmu izbraucis no LPSR uz Kanādu pirms atjaunotās Latvijas. Pats Kanādas pilsonis kopš 90.gada, bērna māte – Kanādas pilsone. Vai šis Pilsonības likums ļaus iegūt dubultpilsonību visiem, ieskaitot mazgadīgu bērnu - jaunāku par 16?

A
atbild:
26. jūlijā, 2013
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Laura Laiva, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Atbilstoši Pilsonības likuma 2.pantam Latvijas pilsonis ir persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šīs personas pēcnācējs, ja šī persona vai tās pēcnācējs likumā noteiktajā kārtībā līdz 2013.gada 1.oktobrim reģistrējās par Latvijas pilsoni vai tiem bija tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni atbilstoši šā likuma 2.panta 1.punktam redakcijā, kāda bija spēkā līdz 2013.gada 1.oktobrim.

Savukārt saskaņā ar likuma grozījumiem 9.pants noteiks, kas ir dubultā pilsonība. Latvijas pilsonība saglabājas Latvijas pilsonim, kurš ir:

  1. ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību;
  2. ieguvis citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību;
  3. ieguvis Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību;
  4. ieguvis tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu;
  5. ieguvis šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punktā neminētas valsts pilsonību, bet saņēmis Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm. Ministru kabinets lēmumu pieņem ne vēlāk kā gada laikā, un tas nav pārsūdzams;
  6. automātiski ieguvis citas valsts pilsonību apprecoties (ieguvis ex lege) vai adopcijas rezultātā.

Personai, kura pēc 2013.gada 1.oktobra iegūst Latvijas pilsonību atbilstoši šā likuma 2.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktam, dubultā pilsonība var izveidoties tikai tad, ja šai personai ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai tādas valsts pilsonība, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, vai iepriekš neminētas valsts pilsonība, ja ir saņemta Ministru kabineta atļauja.

Tātad - ja iesniegsiet apliecinājumu, ka esat personas, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, pēcnācējs, un laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam atstājāt Latviju, glābjoties no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma vai bijāt deportēts un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezāties Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, tad jūs un jūsu pēcnācēji varēs reģistrēties par Latvijas pilsoņiem un saglabāt arī Kanādas pilsonību.

Jāņem vērā, ka pašlaik Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu, lai noteiktu kārtību, kādā persona var reģistrēt Latvijas pilsonību. Pēc Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas PMLP mājaslapā nekavējoties tiks ievietota informācija par iesniedzamajiem dokumentiem un kārtību, kādā reģistrējama Latvijas pilsonība, tādēļ iesakām sekot līdzi informācijai PMLP mājaslapā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas