Krimināllikuma 65.panta 2² daļa nosaka, ka personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem nosaka saskaņā ar šā likuma 50. un 51.panta noteikumiem, ievērojot to, ka saskaitīto brīvības atņemšanas sodu kopējais laiks par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem nedrīkst pārsniegt divpadsmit gadus un sešus mēnešus, bet pēc vairākiem spriedumiem – piecpadsmit gadus.

Tātad, ja patiešām ir runa par sodu saskaitīšanu par vairākiem nodarījumiem vienā spriedumā (un nevis par sodu saskaitīšanu pēc vairākiem spriedumiem), tad kopš 1.aprīļa kopējais brīvības atņemšanas soda termiņš nevar pārsniegt divpadsmit gadus, ja persona noziedzīgos nodarījumus izdarījusi pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Attiecībā uz iepriekš (pirms 1.aprīļa) notiesātu personu, manuprāt, ir piemērojams 1.aprīlī spēkā stājušos Krimināllikuma grozījumu pārejas noteikumu 8.punkts: Brīvības atņemšanas sodus līdz Krimināllikuma attiecīgajā pantā paredzētajam maksimālajam sodam samazina personām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir notiesātas un izcieš brīvības atņemšanas sodu, ja tiesas piespriestais brīvības atņemšanas sods ir lielāks par maksimālo sodu, kas paredzēts Krimināllikuma pantā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Pieļauju gan, ka kādam šajā saistībā, iespējams, var būt arī cits viedoklis, proti, ka šis pārejas noteikumu punkts ir attiecināms tikai uz Krimināllikuma Sevišķās daļas normu sankcijām. Bet, manā ieskatā, šāds vērtējums būtu kļūdains, jo arī 65.panta 2² daļa nosaka brīvības atņemšanas soda maksimālās robežas, un tas vien, ka likumdevējs tieši par sodu saskaitīšanu nepilngadīgajiem neko īpaši nav pieminējis pārejas noteikumos, nebūt nenozīmē, ka pārejas noteikumu 8.punkts nebūtu attiecināms uz Krimināllikuma 65.panta 2² daļas piemērošanu.