Konkrēti uz Jūsu jautājumu nebūs iespējams atbildēt, jo nav zināms, kāda pilsonība ir bērna vecākiem.

Pilsonības jautājumus Latvijā regulē Pilsonības likums. Attiecībā uz šo situāciju var piemērot Pilsonības likuma 3.¹pantu, kas paredz regulējumu pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonībai.

Šā panta 1.daļa nosaka, ka bērns, kurš ir dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst visām šīm prasībām:

• viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija;
• viņš nav Latvijā vai kādā citā valstī bijis notiesāts ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā uz pieciem gadiem par nozieguma izdarīšanu;
• viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

Ja bērns atbilst visām iepriekš minētajām prasībām, Latvijas pilsonību var iegūt noteiktā kārtībā. Līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir tiesīgi iesniegt:

• abi bērna vecāki, ja viņi ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieki vai nepilsoņi, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas);
• bērna māte, ja viņa ir reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstniece vai nepilsone, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas), un ja bērna dzimšanas aktā nav ieraksta par bērna tēvu vai tas izdarīts pēc mātes norādījuma;
• viens no bērna vecākiem, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas), bet otrs no bērna vecākiem ir miris;
• bērna adoptētājs, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas) (Pilsonības likuma 3.¹panta 2.daļa).

Tas nozīmē, ka līdz 15 gadu vecumam dokumentus var iesniegt viens vai abi bērna vecāki vai bērna adoptētājs. Taču bērnam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību, iesniedzot vienu no šādiem dokumentiem:

• dokumentu, kas apliecina, ka nepilngadīgais ir ieguvis vidējo speciālo izglītību vai arodizglītību (arodvidusskola, arodģimnāzija, arodskola) latviešu mācībvalodā;
• dokumentu, kas apliecina, ka nepilngadīgais prot latviešu valodu (Pilsonības likuma 3.¹panta 3.daļa).