Zemes reformas tiesiskā regulējuma pamatprincipi attiecībā uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu lauku apvidos ir noteikti likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”, likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”. Savukārt pilsētās - likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”. No šiem normatīvajiem aktiem izriet, ka zemes īpašuma tiesību atjaunošana un zemes piešķiršana  īpašumā par samaksu notiek tikai uz personiska pieprasījuma pamata.  

Lauku apvidos gan bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem 1940. gada 21. jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā vai viņu mantiniekiem, gan esošajiem zemes lietotājiem un jauniem zemes pieprasītājiem līdz 1991. gada 20. jūnijam bija jāiesniedz pieprasījums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā tajā pašvaldībā, kuras teritorijā atradās pieprasāmā zeme. Savukārt pilsētās bijušajiem zemes īpašniekiem, visiem pašreizējiem zemes lietotājiem un citiem zemes pieprasītājiem bija jāiesniedz pieprasījums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes nodošanu īpašumā par samaksu vai par zemes piešķiršanu lietošanā tai pilsētas pašvaldībai, kuras teritorijā atradās pieprasāmā zeme līdz 1992. gada 20. jūnijam.

Tā kā Jūsu vecāmāte nebija likumā noteiktajā termiņā iesniegusi pieprasījumu par zemes piešķiršanu lietošanā tai pašvaldībai, kuras teritorijā atradās pieprasāmā zeme, viņa nebija izteikusi vēlēšanos iegūt īpašumā zemi, uz kuras atradās viņai piederošas ēkas. Otram mājas īpašniekam īpašuma tiesības uz pieprasīto zemi ir atjaunotas, balstoties uz viņa pieprasījumu.

Atbilstoši likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta nosacījumiem gadījumā, ja ēku īpašnieks nevēlas saņemt zemi īpašumā par maksu vai viņam nav tiesību iegūt zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas īpašumā (vai mantinieku īpašumā), kurai tā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam un kura šo zemi ir pieprasījusi, bet ēku īpašniekam ir garantētas zemes nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir likumīgā lietošanā.

Attiecīgi arī lauku teritorijā, kā nosaka likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. pants, gadījumā, ja ēku īpašnieks, kura ēkas atrodas uz mantojamās zemes, likumā noteiktajā termiņā nav iesniedzis pieprasījumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, īpašuma tiesības uz mantojamo zemi tiek atjaunotas bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Savukārt ēku īpašniekam  ir garantētas  tiesības nomāt zemi viņam piederošo ēku uzturēšanai. 

Zemes reforma Latvijā ir pabeigta. Diemžēl tā kā Jūsu vecāmāte, neiesniedzot pieteikumu, bija zaudējusi tiesības iegūt īpašuma zemi, uz kuras atradās viņai piederošas ēkas, tiesības iegūt īpašumā šo zemi nav arī Jums.

Saskaņā ar zemes reformu saistīto normatīvo aktu tiesisko regulējumu Jums kā ēku vienas puses domājamās daļas īpašniecei ir garantētas tiesības nomāt zemi, uz kuras atrodas Jums piederošas ēkas, noslēdzot ar zemes īpašnieku zemes nomas līgumu.