Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta speciālisti atbild, ka šajā gadījumā papildu vienošanās starp zemes kopīpašuma līdzīpašniekiem nav nepieciešama, jo notariāli apstiprinātajā koplīgumā ir precīzi teikts, ka „katrs no līdzīpašniekiem var brīvi rīkoties, t.i., atsavināt, dāvināt, mainīt, ieķīlāt, reāli sadalīt iepriekš minēto kopīpašumu bez atsevišķas līdzīpašnieku piekrišanas”. Turklāt koplīgumā arī paredzēts, ka katrs nākamais līdzīpašnieks piekrīt iepriekšējai minētai brīvai rīcībai bez atsevišķas līdzīpašnieku piekrišanas.

Šāda būvvaldes papildu prasība pēc jaunas līdzīpašnieku vienošanās ir jāpamato ar normatīvajiem aktiem, kas arī ir darīts, atsaucoties uz normatīvo aktu „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (RTIAN, 288. punkts), lai gan minētā atsauce nav īsti saistīta ar kopīpašnieku skaņojumu formas noteikšanu.

Ja šajā konkrētajā situācijā kopīpašuma sadale jāveic pa ielas sarkano līniju, uz kuras atrodas līdzīpašniekam, kas vēlas atdalīties no kopīpašuma, piederošas palīgēkas, tad atsauce uz RTIAN nav korekta, jo ir jādala zeme, nevis būves. Arī situācijā, ja zemes robeža šķērso palīgēkas, tad šie noteikumi attiecas uz būvniecību, nevis zemesgabala nodalīšanu.

Dabā daudz kas, īpaši līdz 2005. gadam uzceltu palīgēku izvietojums, neatbilst situācijai, kādu nosaka 2005. gadā pieņemtie RTIAN. Turklāt, ja šīs palīgēkas pieder zemes īpašniekam, kurš vēlas atdalīties, tad šķēršļu to nojaukšanai vai ugunsdrošas sienas uzbūvēšanai (ja blakus zemesgabalā uzbūvētās palīgēkas arī atrodas uz zemesgabala robežas), kā to paredz RTIAN, teorētiski nav.

Tātad arī šajā gadījumā papildu vienošanās ar līdzīpašniekiem nav nepieciešama, jo reāla domājamo kopīpašuma daļu nodalīšana ir notariāli apstiprināta koplietošanas līgumā.
Vienlaikus visas būvvaldes darbības (gan izdotos administratīvos aktus, gan faktisko rīcību), kas ir vērstas uz zemesgabala īpašniekam nelabvēlīgu seku radīšanu, var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.