Dzīvokļa pārveide par komerctelpām nozīmē dzīvojamās telpas funkciju maiņu, kas neapšaubāmi skar kopīpašumu (gan lietojuma ziņā, gan saistībā ar pārbūvi) un ir saskaņojama ar visiem kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem, tātad dzīvokļu īpašniekiem. To nosaka Civillikuma 1068.pants: „Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.

Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.”

 Arī Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pantā „Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence” ir teikts: vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā. Turklāt likumā ir noteikts: lai pieņemtu lēmumu šajā jautājumā, „par” ir jānobalso visiem dzīvokļu īpašniekiem (17.panta piektā daļa).

Tātad, ja novada dome dzīvokļa īpašnieku lēmumu neņem vērā, Jums ir tiesības to pārsūdzēt administratīvajā tiesā.