Kā nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums, sensitīvie dati ir personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi. Tātad – personas kods nav sensitīvie dati.
Nevar nosaukt visus iespējamos gadījumus, kad nav obligāti jānorāda personas kods. Fizisko personu datu aizsardzības likums nosaka, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

• ir datu subjekta piekrišana;
• datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;
• datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;
• datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;
• datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;
• datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Visupirms jāsaprot, ka personas koda norādīšana vai nenorādīšana ir paša cilvēka ziņā, un tikai tad var prasīt, lai kāds cits to sargā. Nav savs personas kods jāraksta visur, kur vien tas prasīts. Ikreiz pievērsiet uzmanību, vai personas kods prasītajā vietā jānorāda obligāti vai arī tā ir brīva izvēle.
Mazāko šaubu gadījumā pajautājiet, kāpēc vispār šī informācija jānorāda. Ja var nenorādīt - nenorādiet. Diez vai personas kods ir nepieciešams, nododot ķīmiskajā tīrītavā kreklu vai aizpildot loterijas anketu segu izlozē.