E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 14223
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Neatņemamās daļas tiesīgos var atstumt tikai īpašos gadījumos

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
10. aprīlī, 2018
Marta

Man pieder nekustamais īpašums. Neesmu laulībā, bērnu nav. Ir brālis un abi vecāki. Kas manas nāves gadījumā mantos manu īpašumu? Ja vēlos, lai viss īpašums nedalīti nonāk brāļa rokās, vai labāk uzrakstīt testamentu?

A
atbild:
12. aprīlī, 2018
Linda Balode
LV portāls

Atbilstoši Civillikumam izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:

  1. šķiras mantinieki ir meita, dēls, mazmeita, mazdēls;
  2. šķiras mantinieki ir māte, tēvs, brālis, māsa, māsas/brāļa bērni;
  3. šķiras mantinieki ir pusbrālis, pusmāsa, viņu bērni;
  4. šķiras mantinieki ir vecāmāte, vecaistēvs, brālēns, māsīca un pārējie radinieki.

Zemākās šķiras mantinieks nemanto, kamēr ir dzīvs augstākās šķiras mantinieks. Neatņemamo daļu mantojuma lietā var prasīt laulātais un lejupējie radinieki (bērni, mazbērni), ja laulātā un lejupējo nav – tuvākas pakāpes augšupējie (vecāki, brālis).

Aicinājums mantot iestājas, mantojumam atklājoties, t.i., ar mantojuma atstājēja nāvi. Aicinājuma pamats ir mantojuma atstājēja tiesīgi izteikta griba, ko izsaka testamentā vai mantojuma līgumā, vai likums.

Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir jāpiesaka savas tiesības uz neatņemamo daļu līdz notāra uzaicinājumā noliktam termiņam, un, ja līdz šā termiņa notecējumam viņi savas tiesības nepiesaka, tad atzīstams, ka viņi no tās ir atteikušies.

Mantojuma prasību, ar kuru aizsargā mantojuma tiesību, var celt katrs mantinieks, vienalga, vai viņš aicināts pēc likuma, testamenta vai līguma. Mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma, skaitot no dienas, kad radusies tiesība šo prasību celt (Civillikuma 1896. pants).

Mantojuma atstājējs var dot rīkojumu savam nāves gadījumam par visu savu mantu vai kādu tās daļu, un šajā pēdējās gribas rīkojumā (testamentā) neatņemamās daļas tiesīgos var atstumt no neatņemamās daļas, bet tikai saskaņā ar Civillikuma 428. pantā paredzētiem un testamentā tieši norādītiem patiesībai atbilstošiem iemesliem.

Respektīvi, Civillikuma 422. pants paredz, ka testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, ar to ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Jūsu gadījumā neatņemamās daļas tiesīgie ir gan vecāki, gan brālis.

Taču, ja testamentā kā vienīgais mantinieks būs norādīts brālis, neatņemamās daļas tiesīgajiem (vecākiem) būs tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā. Tātad, ja vecāki prasīs savu neatņemamo daļu, brālim attiecīgā īpašuma daļa viņiem būs jāizmaksā naudā. Tiesība uz neatņemamo daļu ir mantojama un tālāk nododama tiesība.

Vienlaikus, ja testamentā kā vienīgo mantinieku norādīsiet brāli un vecāki piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad radusies tiesība celt prasību, neprasīs savu neatņemamo daļu, atzīstams, ka viņi no tās ir atteikušies.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas