Civillikuma 200. pants noteic, ka vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja:

• viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;
• vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.

Katrs gadījums ir individuāls. Aizgādības tiesības bērna vecākam var tikt atņemtas ar tiesas spriedumu, ja konkrētajā gadījumā tiek konstatēts apdraudējums bērna veselībai vai dzīvībai, fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai.

Ja bērna tēvs spēlē azartspēles laikā, kad bērns nav viņa uzraudzībā, šāda atkarība var ietekmēt bērna materiālo labklājību, tomēr neapdraud veselību vai dzīvību. Savukārt, ja azartspēles tiek spēlētas laikā, kad bērns atrodas pie tēva, ja šīs atkarības dēļ bērns tiek atstāts novārtā, nepieskatīts vai pat tiek ņemts līdzi uz spēļu zāli un/vai atstāts viens pats gaidīt pie ieejas durvīm, tā var tikt uzskatīta par nevērību vai bērna atstāšanu novārtā, kas Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē ir vardarbība pret bērnu.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 9.¹ punktā noteikts, ka vardarbība ir ne tikai visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, bet arī nolaidība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu. Vecāka atkarības problēmas ilgtermiņā var atstāt ietekmi uz bērna emocionālo attīstību un morālo vērtību izpratni.

Uzturlīdzekļu nodrošināšana vai nenodrošināšana neietekmē vecāka aizgādības tiesības un tiesības uz saskarsmi ar savu bērnu, jo šī tiesības nav vienpusējas. Arī bērnam ir tiesības uz saskarsmi ar savu tēvu. Vecāku strīdam par uzturlīdzekļiem nevajadzētu ietekmēt bērna tiesības. Tāpēc šie jautājumi ir jāskata atsevišķi. Arī vecākam, kam ir atņemtas aizgādības tiesības, saglabājas pienākums maksāt uzturlīdzekļus sava bērna uzturam un tiesības uz saskarsmi ar savu bērnu. Atkarībā no konkrētās situācijas saskarsme ar bērnu var tikt ierobežota, nosakot, ka tā tiek īstenota bērna mātes vai bāriņtiesas pārstāvja klātbūtnē.