Ja bērna tēvs strādā, ir sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs, tad viņam ir tiesības uz Darba likumā noteiktajiem atvaļinājumiem, kā arī uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, taču ne uz tiem, kas ir paredzēti tikai sievietei. Ja darba attiecības pārtrauktas, šādu likumos noteikto garantiju nav.

Jāpiebilst, ka nav saprotams, ko Jūs domājat ar “dekrēta pabalstu”.

Darba likums paredz atsevišķas tiesības vienādi abiem vecākiem, tāpat ir ar tiesībām uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem. Taču ir arī būtiskas atšķirības, proti, aizsardzība, saudzējošs režīms, kas paredzēts tikai grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā un sievietei, kura baro bērnu ar krūti, ieskaitot aizliegumu uzteikt darbu. Tur nu bērna tēvs mammu aizstāt nevar.

Nodrošināt darbiniekiem Darba likumā noteiktās tiesības ir darba devēja pienākums. Diskrimināciju atkarībā no personas dzimuma likums nepieļauj.

Likuma 156. pants (Bērna kopšanas atvaļinājums) ikvienam darbiniekam nosaka tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.

Uz šo atvaļinājumu katram savā darbavietā ir tiesības abiem vecākiem.

Bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām.

Svarīgi, ka darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu.

Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Tātad arī bērna tēvs var prasīt bērna kopšanas atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Šo atvaļinājumu darba devējs neapmaksā.

Darba devējs, piešķirot bērna kopšanas atvaļinājumu, prasīs uzrādīt bērna dzimšanas apliecību.

Darba likumā (155. pants) bērna tēvam ir paredzētas tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu, ko  bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

Divus atvaļinājumus vienlaikus nepiešķir.

Saistībā ar atvaļinājumiem darba ņēmējiem (sociāli apdrošinātām personām) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir pabalstus. Pabalstus piešķir tikai tad, kad persona ir darba ņēmējs apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā. Maternitātes pabalstam tā ir diena, kad sākas darbnespējas lapa B sakarā ar grūtniecību, vecāku pabalstam – diena, ar kuru tiek piešķirts vecāku pabalsts.

Maternitātes pabalstu izmaksā divās daļās – pirms un pēc dzemdībām.

Pirmā daļa tiek maksāta par grūtniecības atvaļinājuma 56 vai 70 dienām. Pabalstu par 70 kalendārajām dienām maksā topošajai mātei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe ārstnieciski profilaktiskajā iestādē uzsākta līdz 12. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku.

Otro daļu – par 56 vai 70 kalendārajām dienām – maksā pēc bērna piedzimšanas. Pabalstu par 70 dienām var saņemt, ja grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā mātei ir bijuši veselības sarežģījumi;  piedzimuši divi vai vairāki mazuļi.

Maternitātes pabalsta otrās daļas vietā  (pēc dzemdībām) var izvēlēties saņemt vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu. Un tos var saņemt viens no vecākiem, tātad arī bērna tēvs.

Tiesības uz vecāku pabalstu bērna tēvam ir tikai tad, ja viņš ir darba attiecībās, proti, darba ņēmējs (sociāli apdrošināta persona). Ja darba attiecības pirms tam ir pārtrauktas, pabalsta nebūs.

Par atvaļinājumiem bērnu vecākiem varat izlasīt LV portāla skaidrojumā “Valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti un darba devēju atvaļinājumi mazuļu vecākiem”.

Atsevišķos gadījumos bērna tēvam ir tiesības arī uz maternitātes pabalsta otro daļu (pēc bērna piedzimšanas), tie ir īpaši likumā noteiktās situācijās: par pēcdzemdību periodu maternitātes pabalstu var saņemt arī bērna tēvs vai cita persona, kas kopj jaundzimušo mājās, taču ne ilgāk kā līdz bērna 70. dzīves dienai. Tas ir gadījumos, ja bērna māte slimības dēļ nevar kopt mazuli līdz 42. pēcdzemdību dienai, bērna māte ir atteikusies no bērna kopšanas u. c.

Arī Darba likuma jau minētajā 155. pantā noteikts: ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42. pēcdzemdību perioda dienai saslimšanas, traumas vai citu ar veselību saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, piešķir atvaļinājumu uz tām dienām, kurās māte pati nav spējīga bērnu kopt.