Izdevumi par ūdenssaimniecības pakalpojumu mērierīces uzstādīšanu, nomaiņu un verifikācijas pārbaudi ir jāsedz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam. Tomēr Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumos Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” ir paredzēti daži izņēmuma gadījumi – ja pakalpojumu lietotājs ir pieprasījis pirmstermiņa verificēšanu (jo šaubās par rādītāja pareizību) un verifikācijas rezultātā mēraparātu atzīst par derīgu, tad pakalpojumu lietotājam pašam verifikācija ir jāapmaksā. Ja šādā situācijā konstatē, ka mēraparāts tiešām nav derīgs (nerāda pareizi), tad verifikāciju apmaksā pakalpojumu sniedzējs. Un vēl ir gadījums, ja lietotājs ūdeni ņem no savas akas vai urbuma un pats ir uzstādījis mērierīci, – tad pats arī verificē.

Visā Eiropā tiek runāts par nepieciešamību taupīt resursus, tostarp arī ūdens resursus. Un, lai arī neviena ES direktīva vai regula neprasa obligāti visiem uzstādīt ūdens skaitītājus, tomēr to mērķi ietver gan racionālu ūdens resursu izmantošanu, gan atbilstošu ūdens cenu politiku, kas nodrošina ar resursu ieguvi un izmantošanu saistīto izmaksu segšanu.