Tātad runa ir par Darba likuma 100. panta piektajā daļā paredzēto iespējamo darbinieka uzteikumu:

Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot šajā pantā noteikto uzteikuma termiņu, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) izdevumā “Darba līguma uzteikšana, neievērojot uzteikuma termiņu. Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze” ir skaidrots: 

Darbinieks var uzteikt darba līgumu, neievērojot uzteikuma termiņu, gadījumā, ja viņam ir svarīgs iemesls. Kā svarīgu iemeslu likumdevējs atzinis tādu apstākli, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Svarīgs iemesls ir uzskatāms par ģenerālklauzulu, kuras saturu veido un piepilda nemitīgi mainīgā sabiedrības vērtību sistēma un kuru konkretizē tiesu prakse. Darba tiesību juristu vidū jēdzienu svarīgs iemesls saista ar ētikas normām un tikumības apsvērumiem, piemēram, darbinieka piedzīvotu seksuālo uzmākšanos darbavietā.

Ne vienmēr, kad darba devēja rīcība ir vērtējama kā negodprātīga vai prettiesiska, to ir iespējams attiecināt un saistīt ar darbinieka tikumības un taisnprātības apsvērumiem. 

Situācijas, kuras var uzskatīt par svarīgu iemeslu darba attiecību izbeigšanai bez uzteikuma termiņa ievērošanas, ir nosakāmas katrā atsevišķā gadījumā.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011. gada 11. maija spriedumā (Nr. SKC-291/2011) norādīts: faktu, vai darbinieka uzteikuma pamatā esošais iemesls atzīstams par tādu, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības, pušu strīdus gadījumā izvērtē tiesa. Norādīts arī, ka svarīgajam iemeslam ir jābalstās uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, t.i., tādiem apsvērumiem, kas saistīti ar ētikas un morāles normām (nemantiskām vērtībām).

Savukārt lietā Nr. SKC-562/2012 Senāts uzsvēris svarīga iemesla apstākļu uzrādīšanas svarīgumu. Senāts secināja, ka darbinieka uzteikuma saskaņā ar Darba likuma 100. panta piekto daļu priekšnoteikums ir konkrēta apstākļa norādījums, kas ir uzteikuma pamatā. Ja šāds apstāklis nav norādīts, tad darba līgumu var izbeigt saskaņā ar Darba likuma 100. panta pirmo daļu, it īpaši ja darbinieka rīcība neliecina, ka viņš ir gribējis izbeigt darba līgumu nekavējoties.

Tātad jautājumu par svarīga iemesla esamību izšķir tiesa pēc sava ieskata.

Atlaišanas pabalsts ir paredzēts 100. panta piektajā daļā minētā uzteikuma gadījumā. Tas noteikts Darba likuma 112. pantā.