Tāda normatīvā regulējuma, kas ļautu pieprasīt atalgojumu par savu bērnu pieskatīšanu no otra vecāka, patiešām nav. Civillikuma 179. pants paredz abu vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Turklāt, lai nebūtu tā, ka viens no vecākiem teiktu, ka naudas viņam nav un tāpēc uzturlīdzekļus negādās, Civillikuma 179. panta piektajā daļā ir noteikts, ka katram no vecākiem, tātad arī bērnu mātei, neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. 

Civillikuma 80. pants gan paredz iespēju bijušajam laulātajam, šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. Taču praksē šādas prasības tiek apmierinātas diezgan reti, turklāt Civillikuma 81. pantā ir uzskaitīta virkne gadījumu, kādos pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam atkrīt, kur cita starpā vēršam uzmanību 4. punktā noteiktajam: pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam atkrīt, ja bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu. Līdz ar to apstāklis, ka prasītāja darbspējīgā vecumā nestrādā un tāpēc nav ienākumu, nav pietiekams pamats, lai prasītu līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, jo to var uzskatīt par izvairīšanos gūt līdzekļus ar savu darbu. Ja tas neatbilst patiesībai, tiesā ir jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina, ka bijušais laulātais ir darbnespējīgs.

Jebkurā gadījumā bērna tēvam ir tiesības iebilst un tiesai iesniegt savus paskaidrojumus un iebildumus. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka – katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civilprocesa likuma 10. pantā noteiktajam sacīkstes principam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Tātad lielākas izredzes ir tai pusei, kura spēs nodrošināt pārliecinošākos pamatojumus un pierādījumus saviem prasījumiem un iebildumiem.

Tas pats attiecināms arī uz kopīgas mantas dalīšanu. Augstākā tiesa praksē atzinusi, ka, dalot laulāto kopīgo mantu, ir jāņem vērā katra laulātā ieguldījums šīs mantas iegādē un īpašumtiesību daļa atzīstama atbilstoši izdarītā ieguldījuma apjomam.  

Tāpēc, lai rastu labāko risinājumu, aizstāvot savas intereses konkrētajā situācijā, ieteicams konsultēties ar zvērinātu advokātu, kas specializējies ģimenes tiesībās. Profesionāli sagatavots prasības pieteikums un/vai aizstāvība var izšķirt lietas izskatīšanas gaitu un iznākumu. Turklāt, ņemot vērā situācijas izklāstā minētās summas, tēriņi par profesionālu palīdzību, iespējams, atmaksāsies.