Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Sakiet, lūdzu, man ir tāda situācija, pirms trijiem gadiem tika šķirta laulība pie notāra. Tā kā es aizgāju no vīra un vīrs strādā Valsts policijā un jutās pārāks, meitas palika dzīvot vīra dzīvesvietā, jo tā gribēja viņš, iestāstot, ka man nav vietas, uz kurieni viņas ņemt. Tā arī bija, jo iesākumā dzīvoju pie saviem vecākiem lauku mājās, taču meitenes ņēmu katrās brīvdienās un atbalstīju ik mēnesi finansiāli, kā tas bija aprakstīts notāra slēdzienā, tagad esmu nostabilizējusies, ir stabils, labi apmaksāts darbs, sava māja un atbilstoši dzīves apstākļi, vēlos, lai meitenes dzīvotu ar mani, bet bijušais vīrs ir kategoriski pret un sarunāt nav iespējams. Man ir jaunas attiecības un bērniņš, meitenes katrās brīvdienās ņemu pie sevis un vedu svētdienā atpakaļ, atbalstu finansiāli, taču mani neapmierina fakts, ka tēvam ir tāds darbs, ka naktīs izsauc darbā un meitenes tiek atstātas vienas, un par to man netiek paziņots, meitenēm 7 un 5 gadi. Kad saku, ka tā nedrīkst darīt, mani noliek pie vietas, tā neesot mana darīšana. Kas man jādara, lai meitenes dzīvotu ar mani, ar ko jāsāk, kur jāiet pēc palīdzības?
No situācijas apraksta nav skaidrs, vai vecāki, šķirot laulību, ir vienojušies par atsevišķas aizgādības noteikšanu bērnu tēvam. Atsevišķa aizgādība nav aizgādības tiesību atņemšana, bet palielina tā vecāka, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, tiesību apjomu attiecībā pret bērnu. Atsevišķas aizgādības noteikšana nekādā ziņā neietekmē otra vecāka pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam un saskarsmes tiesības. Taču atsevišķa aizgādība ļauj vecākam bez otra vecāka piekrišanas pieņemt lēmumus, kas būtiski ietekmē bērna attīstību, piemēram, izlemt jautājumus par dzīvesvietu, izglītību, veselības aprūpi u. tml.
Neskatoties uz to, par ko esat vienojušies iepriekš, ja situācija ir mainījusies un par aizgādības tiesībām ir izveidojies strīds, tas jārisina tiesā, bērna mātei sniedzot prasības pieteikumu tiesā par atsevišķas aizgādības noteikšanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu.
Civillikuma 178.1 pants paredz, ka vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt. Likumā nav noteiktas kaut kādas priekšrocības vienam vai otram vecākam. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda un jāizvērtē abu vecāku objektīvās iespējas nodrošināt bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, vecāku subjektīvās iespējas (personiskās īpašības, viņu spēja audzināt bērnu, vecāku pienākuma izpratne, morālā stāja, veselības stāvoklis un citas iespējas) un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem (pieķeršanās tiem, vēlēšanās dzīvot kopā ar vienu vai otru vecāku un citi apstākļi).
Prasības pieteikumā noteikti jānorāda uz faktu, ka bērnu tēvs savu dežūru laikā bērnus atstāj nepieskatītus, vēlams, sarūpējot attiecīgus pierādījumus. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestā daļa paredz, ka “vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes”. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.4 pants noteic, ka vecākus vai personas, kas viņus aizstāj, var saukt pie administratīvās atbildības par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības.
Lai rastu labāko risinājumu, aizstāvot savas un bērnu intereses konkrētajā situācijā, ieteicams konsultēties ar zvērinātu advokātu, kas specializējies ģimenes tiesībās. Ja izlemsit celt prasību tiesā, profesionāli sagatavots prasības pieteikums un/vai aizstāvība var izšķirt lietas izskatīšanas gaitu un iznākumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
