Darba likumdošana vispārēji nosaka, ka atvaļinājuma piešķiršanas pamatā ir darbinieka un darba devēja vienošanās. Tas nozīmē, ka viena puse atvaļinājumu prasa, rakstot iesniegumu vai norādot vēlamo atvaļinājuma laiku īpašā grafikā, savukārt  otra puse – piekrīt vai kādu apstākļu dēļ atvaļinājumu konkrētajā periodā piešķirt atsaka.

Tas nozīmē arī to, ka darba devēja pienākums ir izvērtēt darbinieka lūgumu atvaļinājumu piešķirt avansā.  Šai gadījumā būtu izvērtējami riski, kas, piemēram, ir saistīti ar darba attiecību pārtraukšanu īsi pēc atvaļinājuma izmantošanas. Darbinieks būs avansā izmantojis gan atvaļinājumu, gan avansā saņēmis  atvaļinājuma naudu, un darba devējam būs tiesības to no viņa atprasīt saskaņā ar Darba likuma 78. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem.