Ir vairākas iespējas, kā uzsākt uzturlīdzekļu piedziņu no bērnu tēva, kas dzīvo kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Jūsu ziņā ir izvēlēties, kura ir Jūsu interesēm atbilstošākā.

Ja viens no vecākiem uzturlīdzekļus nemaksā un tā vecāka, kura aprūpē atrodas bērns, rīcībā nav tiesas sprieduma par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanās notariālā akta formā par uzturlīdzekļiem, kas izpildāma tiesas sprieduma izpildes kārtībā, ir iespējams saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus administratīvā procesa ietvaros (bez tiesas sprieduma), uzreiz vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu.

Tiesības saņemt uzturlīdzekļus no fonda tiek nodrošinātas neatkarīgi no parādnieka valstiskās piederības un dzīvesvietas valsts. Uzturlīdzekļus no fonda administratīvā procesa kārtībā iespējams saņemt gan tad, ja parādnieka dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, gan tad, ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma. Taču uzturlīdzekļu saņēmējam, tāpat arī bērniem, kuru uzturam nepieciešami uzturlīdzekļi, šajā gadījumā jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā.

Ērtākais veids, kā pieteikties uzturlīdzekļu saņemšanai, ir izmantot portālā www.latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu “Pieteikšanās uzturlīdzekļu saņemšanai”. Šī pakalpojuma izmantošanai nepieciešams reģistrēties, izmantojot internetbankas pieejas datus.

Fakts, ka bērna tēvs dzīvo citā valstī un, iespējams, nevēlēsies sniegt paskaidrojumus fonda administrācijai par savu vecāka pienākumu izpildi, nav šķērslis pieņemt lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu. Taču tas var paildzināt lēmuma pieņemšanas laiku. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 11. panta ceturtajā daļā noteikts: ja ir norādīta parādnieka uzturēšanās adrese ārvalstī, fonda administrācija lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu vai par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus pieņem 20 dienu laikā no dienas, kad saņemti visi pieprasītie dokumenti vai beidzies to iesniegšanas termiņš, bet ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

2018. gadā šādā ceļā iespējams saņemt uzturlīdzekļus katram bērnam no piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai 23% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (98,90 eiro), savukārt bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kā arī pilngadīgai personai līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā, 27,5% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – 118,25 eiro mēnesī. 

Otra iespēja ir uzturlīdzekļu piedziņa tiesas ceļā.  Lai atvieglotu uzturlīdzekļu pārrobežu piedziņu, Eiropas Savienībā ir pieņemts speciāls normatīvais akts – ES Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietā (Uzturlīdzekļu regula). Minētā regula atvieglo jau esoša tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpildi vai jauna tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu pieņemšanu citā ES dalībvalstī, ja prasītājs un atbildētājs dzīvo dažādās ES valstīs.

Saskaņā ar Uzturlīdzekļu regulu katrā dalībvalstī ir izveidota centrālā iestāde, kas palīdz pārrobežu uzturlīdzekļu pieteikumu sagatavošanā un pārsūtīšanā starp ES dalībvalstīm. Latvijā regulas noteiktos centrālās iestādes pienākumus veic Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija. 

Ja dzīvojat Latvijā, atbilstoši Uzturlīdzekļu regulas noteikumiem prasību tiesā varat celt:

• Latvijas tiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas. Šādā gadījumā uzturlīdzekļu piedziņa un apmērs tiks noteikts pēc Latvijā spēkā esošā regulējuma noteikumiem. Kad stāsies spēkā tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu, tas jānodod piespiedu izpildei bērna tēva dzīvesvietas valstī, iesniedzot pārrobežu pieteikumu fonda administrācijā.
• Uzreiz iesniegt pārrobežu pieteikumu fonda administrācijā par uzturlīdzekļu piedziņu bērna tēva dzīvesvietas valsts tiesā. Šādā gadījumā uzturlīdzekļu piedziņa un apmērs tiks noteikts pēc parādnieka dzīvesvietas valsts normatīvā regulējuma.

Abos gadījumos fonda administrācija palīdzēs aizpildīt pārrobežu pieteikumu atbilstoši Uzturlīdzekļu regulas prasībām un kopā ar pavaddokumentiem pārsūtīs attiecīgās ES dalībvalsts centrālajai iestādei pārrobežu uzturlīdzekļu lietās.

Uzreiz jāatzīmē, ka uzturlīdzekļu pārrobežu piedziņa var būt ilgs un iepriekš neprognozējams process. Tas lielā mērā ir atkarīgs no atbildētāja dzīvesvietas valsts regulējuma. Turklāt daudzās ES dalībvalstīs, atšķirībā no Latvijas, nav noteikts uzturlīdzekļu minimālais apmērs (25% vai 30% apmērs no valstī noteiktās minimālās darba algas). Tāpēc situācijās, kad atbildētājam nav regulāru ienākumu, uzturlīdzekļu apmērs var būt pat mazāks nekā Latvijas tiesas noteiktais.