Civillikuma 157. pants paredz – ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs iesniegums par paternitātes atzīšanu, paternitāti nosaka tiesa.

Atbilstoši Civillikuma 158. pantam prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte, bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu.

Izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šo faktu. Tāpēc prasības pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētā persona ir bērna bioloģiskais tēvs, piemēram, vēstules, citu cilvēku liecības, fotogrāfijas. Vajadzības gadījumā ir iespējams pieaicināt lieciniekus. Ja tomēr pastāvēs šaubas par paternitāti, būs nepieciešama ģenētiskā ekspertīze jeb DNS analīzes. Saskaņā ar Civilprocesa likuma  249.¹ pantu tiesa pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītājas (mātes) vai atbildētāja (tēva), lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

Būtiski uzsvērt, ja prasības pieteikumu par paternitātes noteikšanu apvienosiet ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, tiksiet atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas. To paredz Civilprocesa likuma 43. panta trešā daļa.

Iespējams, iepriekš ieteicams šo jautājumu vēlreiz pārrunāt ar bērna tēvu, jo gadījumā, ja tiesa apmierinās Jūsu prasību, uz viņa pleciem gulsies tiesvedības izmaksas, kas nav mazas. Savukārt iespēja atzīt paternitāti, iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, ir bezmaksas pakalpojums.