Jautājums ir pretrunīgs savā būtībā. Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 3. pantu dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai dzīvojamā māja. Par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas daļa vai caurstaigājama istaba, kā arī palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekamā telpa u. c.). Dzīvojamās telpas tiek izīrētas, savukārt nedzīvojamās telpas – iznomātas.

Ja jautājuma autoram ir īres līgums (nomāts dzīvoklis), tad šīm telpām ir jābūt dzīvojamām, bet, ja nomas līgums, tad tās ir nedzīvojamās telpas (pārtikas veikals). Tātad jautājums nesatur pilnīgu skaidrību par to, vai tas ir dzīvoklis vai nedzīvojamās telpas (pārtikas veikals).

Jautājuma autora norādījums, ka “tagad atnāca atbilde, ka tiks rīkota izsole, jo ir nomas līgums”, liek izdarīt secinājumu, ka strīdus telpas varētu būt nevis dzīvojamās telpas, bet gan nedzīvojamās telpas (pārtikas veikals), par kuru lietošanu (izmantošanu) jautājuma autors maksā nomas maksu.

Noma, tāpat kā īre, ir citai personai piederošas lietas (nedzīvojamo vai dzīvojamo telpu) lietošana par maksu. Līdz ar to iesnieguma uzrakstīšana pašvaldībai nav nekāds pamats atbrīvošanai no samaksas pienākuma, tāpat arī, piesakoties kāda objekta, kas tiek nomāts, privatizācijai, nav nekāda tiesiska pamata atbrīvošanai no nomas maksas.

Pašvaldībai piederošo kā dzīvojamo, tā arī nedzīvojamo telpu atsavināšanu (pārdošanu) regulē Publiskas personas mantas atsavināšanas likums.