Bērna kopšanas atvaļinājumā esošu darbinieku darba devējs atlaist, pamatojoties uz štatu samazināšanu, nevar. To nosaka Darba likuma 156. panta ceturtā daļa: darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Atlaišanas pabalsta izmaksa ir saistīta ar uzteikuma pamatojumu. Ne visās situācijās atlaišanas pabalstu izmaksā.

Darba likuma 112. pants nosaka, ka atlaišanas pabalsts izmaksājams, uzteicot darba līgumu likuma 100. panta piektajā daļā un 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos.

Darba devējam tad ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā:

• viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;
• divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus;
• triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadus;
• četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus.

Savukārt labvēlīgākie nosacījumi, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka statusā, ir situācijā, ja darba attiecību izbeigšanas pamats ir Darba likuma 114. pants – abu pušu rakstveida vienošanās. Ja darba attiecības tiek izbeigtas, pusēm vienojoties, atlaišanas pabalsta izmaksa nav darba devēja pienākums.