Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma trešo daļu kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka vispārīgos principus, taču pašvaldības savos saistošajos noteikumos var noteikt klientam labvēlīgākus nosacījumus. Arī Ministru kabineta noteikumi “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības” ir noteikti vispārīgie principi, taču 6. punkts noteic, ka pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu.  

Pašvaldības saistošajos noteikumos parasti norāda, kādus sociālos pakalpojumus attiecīgā pašvaldība nodrošina, kādi ir to saņemšanas nosacījumi, kā arī samaksas kārtība. Piemēram, Rīgas domes saistošajos noteikumos “Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība” noteikts, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas (SAC) pakalpojumu pilngadīgai personai piešķiršanas gadījumā netiek izvērtēti klienta apgādnieka ienākumi, lai noteiktu apgādnieka pienākumu maksāt par klientam nodrošināto SAC pakalpojumu.

Līdz ar to arī Jūsu pašvaldība atbilstoši savām finanšu iespējām var noteikt, kādos gadījumos klients nemaksā par sociālo pakalpojumu, kādos gadījumos un kurām iedzīvotāju grupām tiek piemērots samazināts tarifs vai piemēroti citi klientam labvēlīgāki nosacījumi.