Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12. pantā ir šāda norma – maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Minētā normatīvā akta 28.² pantā arī noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu.

Īrnieku par parādiem var izlikt ar tiesas spriedumu, izīrētājam pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdinot īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Kamēr īres līgums ir spēkā, īrniekam ir tiesības izmantot dzīvojamo platību; izīrētājs patvaļīgi nedrīkst no izīrētās dzīvojamās platības pārvietot īrnieka mantas vai citādi paša spēkiem viņu no dzīvokļa izlikt.

Zvērināts advokāts Jānis Lapsa uzsver – īres līgums ir uzticības līgums. “Mēs līdz tam vēl neesam izauguši, joprojām dzīvojam iepriekšējās iekārtas priekšstatā, ka bija piespiedu izīrētāji un piespiedu īrnieki. (..) Ar īres līgumu ir tāpat kā ar patapinājuma līgumu – ja izīrētājs to slēdz, viņš vēlas, lai īrnieks ir kārtīgs cilvēks. Savukārt īrnieks to pašu vēlas no izīrētāja.”

Šajā gadījumā var saprast dzīvokļa īpašnieci: ja jau pirmajos mēnešos pēc līguma noslēgšanas īrnieks savas saistības neizpilda, zūd uzticība un līdz ar to vēlme ilgstoši sadarboties. Te ir svarīgi, kas (un vai) īres līgumā ir teikts par dzīvojamās platības īres līguma izbeigšanu pirms noteiktā termiņa gan pēc izīrētāja, gan īrnieka iniciatīvas.

Ja Jums īres līguma nosacījumi ir pieņemami un dzīvojamās telpas tīkamas, lai tās izmantotu vismaz līgumā noteiktajā (gada) laikā, vienīgā pareizā rīcība būtu rast iespēju parādu tomēr nokārtot īpašnieces pieprasītajās 15 dienās vai arī mēģināt ar viņu vienoties par parāda pakāpenisku segšanu, pieskaitot to kārtējam īres maksājumam turpmākajos divos vai trīs mēnešos.