E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 13384
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Ģimene
1
4
1
4

Vai mazbērnam jāapmaksā vecmāmiņas pansionāts

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
11. decembrī, 2017
Evita

Sveicināti! Esmu mazmeita savai omai. Vienīgā radiniece, kas palikusi. Manai omai ir 80 gadi. Tagad situācija ir šāda – oma nespēja pilnvērtīgi parūpēties par sevi, jo dzīvoja viena. Palika omai slikti, tika nogādāta slimnīcā. Slimnīcā nogulēja 3 dienas, un tika izrakstīta. Tālāk tika ievietota sociālajā gultā. Sociālajā gultā nogulēja 10 dienas. Pa šīm 10 dienām oma man kā mazmeitai dāvinājumā uzdāvināja savu māju ar visu piemājas zemi. Aizgāju uz vietējo domi, pateicu, ka nu omas māja ir mans īpašums. Tagad sociālais darbinieks un vietējā juriste saka – tā kā laikā, kamēr oma atradusies sociālajā gultā, īpašums tika uzdāvināts man, tad nu tagad, lai ievietotu omu pansionātā, man ir jāmaksā. 1. Es nestrādāju. 2. Man ir 3 nepilngadīgi bērni, 12 gadi, dvīņiem 3 gadi. 3. Neesmu precējusies. 4. Dzīvesbiedram ir uz 1 gadu maksātnespēja. 4. Es sev kārtoju invaliditāti, jo slimas kājas no dzimšanas. Tātad sociālais darbinieks un vietējā juriste man liek šo uzdāvināto īpašumu pārrakstīt uz pašvaldību, lai omai būtu, par ko maksāt pansionātu. Vai arī liek pārdot šo īpašumu un visu iegūto summu atdot pašvaldībai, pa kuru tad tiks nosegts pansionāts. Ja es īpašumu paturu, tad man jādomā, kur dabūšu naudu, par ko maksāšot. Vai tiešām man ir jāatsakās no šī īpašuma? Un vai man kā mazmeitai ir jāmaksā?

A
atbild:
04. janvārī, 2018
Edīte Brikmane
LV portāls
Labklājības ministrija
Elvīra Grabovska, Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā referente

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. panta pirmā daļa noteic, ka klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Lai gan Civillikuma 188. panta pirmā daļa nosaka, ka pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus un vecvecākus un mantas stāvokli, 2017. gada 9. februārī stājās spēkā grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 37. punktā, kas precizē, kas ir apgādnieks konkrēti šī likuma izpratnē – tā ir persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem.

“Līdz ar to, ja ir runa par sociālo pakalpojumu samaksu, tiek piemērota minētā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma norma, nevis Civillikuma 188. pantā noteiktais. Tātad no 2017. gada 9. februāra mazbērniem nav pienākums maksāt par vecvecākiem nodrošināto sociālo pakalpojumu, pie nosacījuma, ka pakalpojums ir piešķirts likumā noteiktā kārtībā – persona ir vērsusies pašvaldības sociālajā dienestā, sociālā darba speciālists veicis personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, sociālais dienests ir pieņēmis attiecīgo lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu,” skaidro Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Elvīra Grabovska. Vienlaikus jāuzsver, ja persona ir noslēgusi uzturlīgumu, personas pamatvajadzības ir jānodrošina uztura devējam.

Labklājības ministrija norāda: “Ņemot vērā to, ka saskaņā ar likuma 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarēta personas dzīvesvieta, tad katra pašvaldība kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.” Līdz ar to komentēt iemeslus, kuri ir bijuši par pamatojumu pašvaldības amatpersonām šajā gadījumā pieprasīt no mazmeitas samaksu par vecmāmiņai nodrošinātajiem pakalpojumiem, informācijas trūkuma dēļ nevar.  

Papildus vēršam uzmanību, ka sociālā dienesta pienākums ir rakstiski informēt personu par pieņemto lēmumu, pamatojumu un lēmuma pārsūdzības kārtību. Ja klientu vai viņa apgādnieku neapmierina sociālā dienesta pieņemtais lēmums, viņam  ir tiesības to apstrīdēt pašvaldības domē viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas, bet pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 44 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas