Pirmdiena,
20. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 

Par e-konsultācijām

LV portāls palīdz atrast atbildes uz šādiem jautājumiem: par valsts pakalpojumiem un tiesisko regulējumu Latvijā.

Noteikumi

Tēmu katalogs  

 
Nr. 13130
Pašvaldības: Mājoklis
Tieslietas: Īpašumtiesības, Līgumi, dokumenti

Jānosaka kopīpašuma lietošanas kārtība
 
 
 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0
Jautā: Ērika | 05.11.2017

Esmu iegādājusies daļu mājas, lai nebūtu jāiet caur vecās saimnieces virtuvi, iztaisījām durvis uz lauka pusi, bet sēta palika saimnieces izejai, tai pusē ir dažas ābeles, ogu krūmi, un tagad vecā saimniece neļauj neko ņemt, ābeles ir stādītas ļoti sen un arī ogulāji, visi saimnieces vecāku stādīti, tagad ir tik tālu, ka nedrīkstam ābolu paņemt, ogu ievārījumam, saimniece pati neko negatavo, viss sapūst zemē, bet es ņemu vien, lai plātsmaizi uzceptu... Vienkārši pasaka: “Nelien manā pusē.” Manā pusē ir pļava. Esam tai pusē, lai nebūtu pliks lauks, kādu krūmiņu iestādījusi, bet vai mums tiešām nav tiesību arī soli spert, kas mājas teritorijā? Piebraukt pie mājas, iet pie akas un ābolu, ogu paņemt? Saimniece izplēsa jau jāņogu krūmus. Viņai nevajag – un tev te nav jānāk, esmu pensionāre un maksas pakalpojumiem nesanāk. Kas man jādara, lai tādus aizliegumus nesaņemu? Nedz zogu, nedz tirgoju, bet sēta ir sēta, kur iebraukt pie mājas. Nedrīkstot! Vai tiešām tā ir?

Atbilde sniegta: 14.11.2017.
Mudīte Luksa
LV portāls

No jautājuma saprotams, ka ir nopirkta mājas domājamā daļa, tātad abas īpašnieces ir kopīpašuma tiesiskajās attiecībās.

Civillikuma 1067. pants nosaka: „Īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

Ja lieta pieder vairākām personām tādā kārtā, ka katrai no tām ir sava noteikta reāla daļa, tad tas nav kopīpašums šā panta izpratnē; šajā gadījumā katra daļa atzīstama par patstāvīgu veselu un par katra atsevišķa dalībnieka patstāvīgu īpašuma tiesības priekšmetu.”

Domājamās daļas iegāde kopīpašumā var būt saistīta ar dažādiem riskiem, un tādēļ pirms pirkuma līguma slēgšanas jācenšas iegūt visu iespējamo informāciju par iecerētā īpašuma lietošanu, pārējo kopīpašnieku attieksmi pret jauno īpašnieku, piebraucamā ceļa un citu infrastruktūras objektu pieejamību. Kopīpašuma mājās parasti nosaka lietošanas kārtību, kopīpašniekiem savā starpā noslēdzot līgumu vai arī tiesas ceļā, ja kāds kopīpašnieks cēlis tādu prasību.

Civillikuma 1070. pants paredz tiesības kopīpašniekiem slēgt vienošanos (darījumu) par īpašuma lietošanas kārtību. Šis līgums ir saistīts ar īpašuma tiesībām un uztverams kā kopīpašnieku īpašuma tiesību aprobežojums, ko var nostiprināt zemesgrāmatā. Kopīpašnieku vienošanās rezultātā viens kopīpašnieks iegūst tiesības atsevišķi lietot attiecīgi nošķirtu kopīpašuma daļu (lietojuma tiesības), un citu kopīpašnieku pienākums ir netraucēt šo lietojumu, rēķināties ar to arī tad, ja viņu vietā vai blakus viņiem par kopīpašnieku kļūst cita persona.

Nav skaidrs, vai Jūs esat iegādājusies īpašuma domājamo daļu tieši no minētās īpašnieces vai cita, iepriekšējā, īpašnieka, kaut gan tam it kā nebūtu nozīmes – kā redzams no likuma regulējuma, lietojuma tiesības, ja tās reģistrētas zemesgrāmatā, pārņem arī nākamais īpašnieks. Taču aprakstītā situācija vedina domāt, ka šāda līguma par kopīpašuma lietošanas kārtību nav un kopīpašnieki kaut vai iepriekšējas norunas veidā būtu vienojušies par to, kā teritorija lietojama.

Kāda ir izeja? Loģiskākā un nākotnei patīkamākā – tomēr atrast veidu, kā izbeigt konflikta situāciju un panākt saprašanos ar otru mājas kopīpašnieci, visu izrunājot par ceļu, aku un pārējo. Ja domstarpības jau tik lielas, ka savstarpējā dialogā tas nav izdarāms, varbūt var atrast kādu starpnieku, kas palīdzētu strīdu izlīdzināt un problēmas atrisināt.

Ja šāds risinājums nav pieņemams (iespējams), tad Jums ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par īpašuma lietošanas kārtības noteikšanu. Taču tad ieteicams vērsties pēc padoma pie jurista, kas, iepazinies ar kopīpašuma dokumentiem, palīdzētu pienācīgi sagatavot šo iesniegumu.



E-konsultācijai ir informatīvs raksturs.
 
SAISTĪTIE RESURSI
PASTĀSTI CITIEM!
  Ieteikt:  +0
-0
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
Pievienot komentāru
 
E-konsultācijas (12261)

VISVAIRĀK LASĪTIE

REKLĀMA

NOZARU KATALOGS
ATVĒRT
Valsts pārvalde (169)Drošība (558)Ekonomika (1139)Finanses (1520)
 
Izglītība (430)Kultūra (61)Labklājība (3968)Pašvaldības (1093)
 
Politika (46)Satiksme (469)Tieslietas (4579)Veselība (331)
 
Vide (197)Eiropas Savienība (97)Ārlietas (5)
AIZVĒRT

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti