No situācijas apraksta saprotams, ka atsaucaties uz LV portāla 2010. gada publikāciju “Uzturlīdzekļu piedziņa soli pa solim”, kurā skaidrota uzturlīdzekļu piedziņas kārtība gadījumā, ja bērnam jau ir noteikta paternitāte. Jūsu situācija ir sarežģītāka, jo bērna tēvs nav ierakstīts dzimšanas apliecībā, līdz ar to vispirms ir jānosaka paternitāte. Ja bērna tēvs brīvprātīgi atzīt paternitāti atsakās, vienīgā iespēja noteikt paternitāti ir prasības celšana tiesā. Prasības pieteikumu par paternitātes noteikšanu var apvienot ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu. Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka tādā gadījumā prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas. Tomēr viena konkrēta veidlapa, kā pareizi noformējams rakstveida pieteikums tiesai par paternitātes noteikšanu un uzturlīdzekļu piedziņu, nav oficiāli noteikta.

Civilprocesa likuma 128. panta otrajā daļā ir uzskaitīts, kāda informācija prasības pieteikumā ir norādāma:

• tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;
• prasītāja, kā arī viņa pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
• prasības priekšmets;
• prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins;
• apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina;
• likums, uz kura prasība pamatota;
• prasītāja prasījumi;
• prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;
• prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

Civillikuma 157.panta otrā daļa nosaka, ka, izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šo faktu. Tāpēc prasības pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētā persona ir bērna bioloģiskais tēvs, piemēram, vēstules, citu cilvēku liecības, fotogrāfijas. Vajadzības gadījumā ir iespējams pieaicināt lieciniekus. Ja tomēr pastāvēs šaubas par paternitāti, būs nepieciešama ģenētiskā ekspertīze jeb DNS analīzes. Saskaņā ar Civilprocesa likuma  249.¹pantu tiesa pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītājas (mātes) vai atbildētāja (tēva), lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

Lai pareizi noformētu prasību tiesai, vēlams tomēr lūgt ģimenes tiesībās kompetenta jurista palīdzību. Labi sagatavots prasības pieteikums var izšķirt lietas izskatīšanas gaitu. Prasības pieteikumā var lūgt piedzīt no atbildētāja arī izdevumus par jurista pakalpojumiem. Savukārt gadījumā, ja personai ir piešķirts trūcīgās personas statuss, pastāv iespēja vērsties pēc valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības administrācijā. 

Kas attiecas uz saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu, šos jautājumus parasti risina atsevišķi no paternitātes noteikšanas un uzturlīdzekļu piedziņas prasības. Civillikuma 182. pants paredz, ka strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.