Saskaņā ar  Civillikuma (turpmāk – Civillikums) 77. pantu tiesa nešķir laulību, pirms laulātie nav vienojušies par personiskajām un mantiskajām attiecībām, tostarp kopīgās mantas sadali. Ja viens laulātais jau ir cēlis prasību tiesā, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 238. pantā paredzēto prasības sadalīšanas aizliegumu prasījumi par  laulības šķiršanu un laulāto mantas dalīšanu tiks izskatīti vienlaikus.

Civillikuma 91. pants noteic, kas ir katra laulātā atsevišķā manta, proti:

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
• manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Augstākā tiesa praksē atzinusi, ka, dalot laulāto kopīgo mantu, ir jāņem vērā katra laulātā ieguldījums šīs mantas iegādē un īpašumtiesību daļa atzīstama atbilstoši izdarītā ieguldījuma apjomam. Tas, ka noteiktā manta ir atsevišķa, ir jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo.

Jāņem vērā, ka, nosakot laulāto kustamās mantas sastāvu un vērtību, par pamatu ņemams mantas sastāvs un vērtība laulības iziršanas brīdī, nevis mantas vērtība un sastāvs, kas pastāvējis laulības laikā, taču atsavināts jau laulības laikā, līdz laulības iziršanas un kopīgas saimniecības pārtraukšanas brīdim.